Visefektīvākās ir kombinētās latvāņu ierobežošanas metodes. Kombinētās metodes ir dažādas bioloģisko, mehānisko un ķīmisko metožu un paņēmienu kombinācijas, kas ir saistītas, papildina viena otru, nav atdalāmas vai lietojamas atsevišķi.
Lauksaimnieciski izmantojamās zemēs augsni rudenī loba vai ar 10 – 15 cm dziļi, pavasarī (aprīļa beigās, maija sākumā) šļūc, kultivē, kā arī pirmajos gados sēj ātraudzīgas kultūras (eļļas rutku (15 kg ha-1), rapsi u.c.), kuras iear vai pļauj optimālā attīstības stadijā, izmanto skābbarībā, jūlijā arī rituļu tehnoloģijā. Papildus pielieto šo mehāniskās ierobežošanas metodes paņēmienus, kas neļauj nostiprināt latvāņa sakņu sistēmu. Nākamajos gados sējas laikā sēj miežus, vasaras kviešus, lieto divdīgļlapju nezāļu herbicīdus, kā arī veic optimālu augsnes apstrādi un latvāņa augšanas atjaunošanās kontroli, papildus pielietojot metodes, lai neizplatītos sēklas, jo atšķirībā no eļļas rutkiem, latvāņi attīstās atkārtoti. Augusta beigās vai septembra sākumā gatavo skābbarību. Paņēmienu pielieto vismaz 2 – 3 gadus, papildus pielieto augsnes apvēršanu vai ķīmisko ierobežošanas metodi, ko papildina ar mehāniskajiem ierobežošanas paņēmieniem.
Pēc mehānisko un ķīmisko ierobežošanas paņēmienu un metožu kompleksas pielietošanas vai pēc mehāniskās ierobežošanas paņēmienu pielietošanas pirmajos gados (1 – 2 gadus) audzē jau jūnijā pļaujamās zaļbarības vai skābbarības kultūras. Atkarībā no meteoroloģiskiem apstākļiem pirmajā izmantošanas gadā pļauj 3 reizes, otrajā – 6 reizes vai veģetācijas periodā - 2 reizes mēnesī, vai pielieto citus mehāniskās ierobežošanas metodes paņēmienus. Pļaujot izvērtē situāciju. Metodi lieto tā, lai zelmenis neizretotos un latvāņi nenonāktu līdz ziedēšanai. Vasaras otrajā pusē, latvāņiem sadīgstot, tos iear augsnē.
Secīgi turpina audzēt rudzus (rudenī – no 15.septembra līdz 15.augustam, pēc situācijas konkrētajā gadā) vai auzas (pavasarī, aprīlī), kā paspēj darbus. Ja latvāņi palikuši, neļauj izbirt sēklām, pielieto papildus mehāniskās ierobežošanas metodes paņēmienus, kas neļauj nostiprināt latvāņa sakņu sistēmu. Palikušos latvāņus pļauj ziedošus ar rudziem un auzām kopā, izmanto zaļbarībai vai skābsienam.
Nākamajos gados stāda rušināmaugus, mehāniski irdina vai ecē augsni. Papildus atsevišķus latvāņu īpatņus izdur, izkaplē, kā arī citādi iznīcina, papildinot pasākumus ar mehāniskās ierobežošanas metodes paņēmieniem. Neļauj nostiprināt sakņu sistēmu.
I
zvērtējot situāciju, papildus pielieto bioloģisko vai mehānisko metodi atkarībā no situācijas līdz audzes iznīcināšanai.
Lai teritoriju uzturētu labā lauksaimnieciskā stāvoklī, nodrošina turpmāku teritorijas apsaimniekošanu.
Ja ir grūtības latvāņu ierobežošanas plāna izstrādāšanā, sevišķi ierobežošanas paņēmiena izvēlē, vēlams griezties pie Valsts augu aizsardzības dienesta speciālistiem.
Ierobežošana ar zaļmēslojuma augiem un citiem kultūraugiem
Lieto kā papildus paņēmienu mehāniskajai un ķīmiskajai ierobežošanas metodei. Sējai izvēlas stiebrzāļu sugu un šķirņu maisījumus, kas ir konkurētspējīgi ar latvāni – veido blīvu, labi ataugošu zelmeni ar kādu no šiem zāļu komponentiem (parasto kamolzāli Dactylis glomerata un sarkano auzeni Festuca rubra (50:50) vai ganību aireni Lolium perenne, sarkano auzeni Festuca rubra un pļavas skareni Poa pratensis (12:35:53)).
Augsnē 1,5 – 2,5 cm dziļi sēj stiebrzāļu sēklas (~4000 dīgstošas sēklas uz 1 m2).
Stiebrzāļu sējumos pielieto selektīvas iedarbības herbicīdus. Nepieļauj izdzīvojušo latvāņu sēklu izveidošanos.
Upju krastos pēc mehāniskās ierobežošanas metodes paņēmienu pielietošanas ar rokām sēj stiebrzāļu maisījumu (parasto kamolzāli Dactylis glomerata un sarkano auzeni Festuca rubra (50:50), niedru auzeni Festuca arundinacea un sarkano auzeni Festuca rubra (35:65)) un veic regulāru appļaušanu, kas novērš eroziju upju krastā. Pirmo pļaušanu veic apmēram mēnesi pēc sējas, kad augs sasniedz 20 – 30 cm augstumu, otrajā gadā - atkarībā no klimatiskiem apstākļiem, zālaugu zelmeņa biezības un latvāņu attīstības fāzes. Papildus pielieto mehāniskās ierobežošanas metodē minētos paņēmienus.