Xylella fastidiosa jeb bakteriālais lapu apdegums ir viena no visbīstamākajām baktērijām pasaulē, kas apdraud vairāk nekā 300 dažādas augu sugas, tajā skaitā tādas Latvijā saimnieciski un ekonomiski nozīmīgas koku sugas kā ozolus, kļavas, vītolus, gobas, vīksnas, zirgkastaņas, arī augļu kokus un ogulājus – plūmes, ķiršus, avenes, kazenes, dzērvenes, krūmmellenes. Tāpat baktērija var bojāt daudzus plaši izplatītus dekoratīvos augus (hortenzijas, efejas, lavandas, rozmarīnu, pelargonijas u.c.). Plašāks saimniekaugu saraksts.
Xylella fastidiosa sākotnēji bijis sastopams vienīgi Āzijā un Amerikā. Eiropā pirmo reizi tā konstatēta 2013. gadā Itālijā, kur vairāku gadu laikā radījusi milzu zaudējumus olīvu audzētājiem, izpostot olīvkokus vairāk nekā 300 000 ha platībā.
Kaut arī baktērijas izplatībai piemērotāks ir siltais Dienvideiropas klimats, EFSA veikusi izpēti un konstatējusi, ka baktērija var ieviesties un izplatīties arī Eiropas ziemeļu valstīs.
Baktēriju nav iespējams ierobežot ar augu aizsardzības līdzekļiem. Šo slimību pārnēsā kukaiņi, kuri barojas ar augu sulu, piemēram, cikādes. Slimības straujo izplatību veicina saimniekaugu sugu plašais skaits. Galvenais veids, kā apturēt baktērijas izplatību, ir ļoti stingru fitosanitāro pasākumu piemērošana – inficēto koku un apkārtējo saimniekaugu pēc iespējas ātrāka iznīcināšana. Neveicot pasākumus, baktērija var strauji, līdzīgi kā ugunsgrēks, izplatīties uz daudzām nozīmīgām kultūrām un rezultātā būtiski ietekmēt ne tikai lauksaimniecību, bet arī bioloģisko daudzveidību un vidi.
Izplatīšanās veidi:
- Galvenais baktērijas izplatīšanās veids ir ar stādāmo materiālu (arī podaugiem, kas domāti dekoratīviem nolūkiem). Tāpēc ļoti jāuzmanās ar “zaļo suvenīru” ievešanu no tām valstīm, kur baktērija ir izplatīta. Jāuzmanās ar nezināmas izcelsmes augu audzēšanu vai glabāšanu siltumnīcās, kuras izmanto komercializētiem nolūkiem. Baktēriju var izplatīt ar rokām, instrumentiem, dažādiem iepakošanas materiāliem.
- Atklātā laukā baktērija ļoti strauji izplatās ar vektoru organismiem – kukaiņiem, kas barojas ar augu sulu. Viena no šādām kukaiņu sugām – putu cikāde – plaši sastopama arī Latvijā.
Simptomi:
- Baktērijas nosprosto koksnes vadaudus. Tas kavē auga attīstību, izraisa lapu vīšanu, koka vainaga atmiršanu un bojāeju. Infekcijas sākuma stadijā daļa lapu sāk nobrūnēt (parasti no lapas plātnes malām).
- Ap atmirušo daļu veidojas dzeltens vai sarkans loks.
- Ar laiku lapas novīst, pilnībā nokalst un nokrīt, bet lapu kāti paliek piestiprināti zariem.
- Inficētais stumbrs un zari attīstās neregulāri, jaunajos zaļajos audos rodas plankumi. Var veidoties neparastas formas stumbrs un augļi.
Dažādiem saimniekaugiem simptomi var nedaudz atšķirties atkarībā no Xylella fastidiosa celma, kas bieži ir specifisks konkrētam saimniekaugam.
Eiropas Komisijas saraksts ar organisma saimniekaugu augu sugām un ģintīm, kurām Eiropas Savienības teritorijā konstatēta uzņēmība pret organismu vai kādu no tā pasugām.
Informatīvie materiāli:
-
-
- EFSA video par bakteriālo lapu apdegumu
