Kampaņa "Misija Agronoms"

Pērn Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) veicis 1874 augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas uzraudzības pārbaudes* un informē, ka 2020. gadā nav bijis neviena gadījuma, kad AAL lietošanas rezultātā gājušas bojā bites. Lai veicinātu cieņpilnas attiecības ar kaimiņiem un pasargātu bišu dravas, VAAD skaidro noteikumus un labās prakses piemērus, kas jāievēro gan augkopjiem, gan biškopjiem.

VAAD atgādina, ka, pirms AAL tiek reģistrēts Latvijā, tā sastāvā esošās darbīgās vielas tiek rūpīgi izvērtētas Eiropas Savienības līmenī. To ietekme uz bitēm, kā arī citiem apputeksnētājiem tiek analizēta gan akūti, gan ilgtermiņā. Lauku pētījumos tiek detalizēti pētīta bišu uzvedība, barošanās aktivitāte, kolonijas attīstība un stiprums, tās pārziemošana, mirstība, peru attīstība utt. Jebkuram AAL (piemēram, insekticīdam, fungicīdam vai herbicīdam u.c.) riska novērtējums Eiropas Savienībā tiek veikts pēc vienādiem principiem. Gadījumā, ja arī lauka pētījumā (noslēdzošais posms) parādās iespējams risks, tiek piemēroti risku ierobežojoši pasākumi.

“Arī šogad publiskajā telpā izskan aizvien skaļākas bažas par bišu saimju bojāeju saistībā ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. VAAD katru gadu saņem sūdzības un operatīvi reaģē, lai novērstu potenciālos riskus, taču inspektoriem ierodoties, bieži vien tiek secināts, ka nav pamata uzlikt sodu. Nereti sūdzības saistītas ar to, ka kultūraugu ziedēšanas laikā tiek lietoti fungicīdi un papildmēslojums, kuru lietošanai nav noteikti ierobežojumi bišu un citu apputeksnētāju drošībai, lietojums nerada apdraudējumu bitēm. Taču vērotājs no malas to nevar zināt, tādēļ katru gadu skaidrojam, kā rīkoties situācijās, ja ir aizdomas par neatbilstošu smidzināšanu,” norāda Vents Ezers, VAAD direktors.

“Augkopjiem jāatceras, ka augu aizsardzības līdzekļi tomēr ir indes, kas paredzētas augu, sēņu, gliemežu, kukaiņu un pat zīdītāju ierobežošanai, tādēļ, tikai ievērojot normatīvajos aktos noteikto, var samazināt to kaitīgo ietekmi uz medus bitēm, citiem apputeksnētājiem un dabu kopumā. Labāku attiecību vārdā var meklēt dažādus risinājumus, piemēram, pie laukiem, kuros tiks lietoti augu aizsardzības līdzekļi, arī augkopis varētu izvietot informatīvās zīmes ar lauka nosaukumu un sava tālruņa numuru, pa kuru biškopis vai arī kāds cits, ja rodas tāda nepieciešamība, var sazināties. Dabā viss ir saistīts – augkopji nevar iztikt bez biškopjiem, savukārt, biškopji bez augkopjiem, tāpēc aicinām uz savstarpēju sapratni un cienīsim viens otra darbu,” saka Armands Krauze, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs.

VAAD atgādina, ka AAL atļauts lietot tikai tam mērķim un pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas minēti marķējumā. Lauksaimnieku pienākums ir vienmēr ievērot marķējumā noteiktās prasības, tajā skaitā nosacījumu lietot insekticīdus, kad apputeksnētāji nav aktīvi (no plkst. 22.00 līdz 5.00) un veikt augu apsmidzināšanu, ja vēja ātrums nepārsniedz 4 m/s. Ja smidzinātājs ir aprīkots ar rūpnieciski komplektētām palīgierīcēm (palīgiekārtām), kas mazina vēja ietekmi uz smidzinājumu, nodrošinot smidzinājuma nokļūšanu tikai uz paredzētās apstrādājamās virsmas, augus drīkst apsmidzināt arī tad, ja vēja ātrums nepārsniedz 8 m/s.

Lai maksimāli izslēgtu riskus bitēm un citiem apputeksnētājiem, laba lauksaimniecības prakse:

1. Aicina augkopjus:

• laikus sazināties ar bišu dravu novietnes īpašnieku un brīdināt par smidzināšanu,

• neapsmidzināt ziedošus augus un AAL lietot pēc ziedlapiņu nobiršanas, tai skaitā nelietot herbicīdus nezāļu ierobežošanai augļu un ogu dārzos kultūraugu ziedēšanas laikā,
• izsmidzināt pēc iespējas tuvāk kaitēkļiem,
• izveidot buferzonas starp apputeksnētāju dzīvotnēm un ar AAL apstrādātām platībām,
• nodrošināt dabiskās dzīvotnes – ierīkot tā saucamās kukaiņu viesnīcas, nepļaut grāvmalas un mežmalas, kamēr neizzied savvaļas augi, iesēt ziedošus augus buferzonās,
• pēc pieprasījuma skaidrot apkaimes iedzīvotājiem un ikvienam interesentam, kas tiek darīts uz lauka.

2. Aicina biškopjus:

• Laikus iepazīties ar audzētajiem kultūraugiem bišu iespējamo ganību teritorijā – gan pie pastāvīgajām bišu novietnēm, gan pie pārvietojamām. Pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš, ja bišu novietņu tuvumā atrodas ziedoša rapša vai jebkuru citu ziedošu kultūraugu sējumi, kuros insekticīdus drīkst lietot, kad apputeksnētāji nav aktīvi (no plkst. 22.00 līdz 5.00).
• Kontaktēties ar apkārtējo teritoriju lauksaimniekiem, ja tiek audzēti graudaugi vai rapsis, lai laikus uzzinātu, kādus insekticīdus paredzēts lietot un būtu iespējams vienam otru brīdināt par savām aktivitātēm. Biežākie AAL lietotāju pārmetumi biškopjiem ir par pārvietojamo bišu novietņu novietošanu pie laukiem, nebrīdinot lauku īpašniekus. Novietojot bišu saimes pagaidu novietnē, biškopim būtu jānorāda, jāpievieno vai jāuzkrāso savs tālruņa numurs (iespējams, arī šīs pagaidu novietnes vietas nosaukums), pa kuru vajadzības gadījumā ar biškopi var sazināties lauksaimnieks vai arī kāds cits, ja rodas tāda nepieciešamība.
• Ja biškopis saņem visu vajadzīgo informāciju no AAL lietotāja un tiek smidzināti līdzekļi, kuru lietošanai nav noteikti ierobežojumi bišu un citu apputeksnētāju drošībai (herbicīdi, fungicīdi, papildmēslojums), tad biškopim nav pamata satraukumam. Taču viņš var vienoties ar lauka īpašnieku, ka tiks informēts par jebkura AAL vai insekticīda smidzināšanu.
• Ja biškopim ir pamatotas aizdomas par insekticīda lietošanu, neievērojot noteiktos lietošanas ierobežojumus, un biškopis nevar iegūt informāciju par to, kas tiek smidzināts, tad, lai skaidrotu situāciju, nekavējoties jāinformē tuvākās VAAD reģionālās nodaļas vadītājs par situāciju un vietu, kur atrodas apstrādātie lauki un bišu drava.

Ja biškopis jau konstatē bišu masveida bojāeju (stropa priekšā ir simtiem mirstošu bišu) nektāra ienesuma laikā, nekavējoties jāinformē tuvākās VAAD reģionālās nodaļas vadītājs  https://www.vaad.gov.lv/lv/filiales par situāciju un vietu, kur atrodas apstrādātie lauki un bišu drava.

*Būtiskākie augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pārkāpumi 2020. gada lauksaimniecības darbu sezonā https://www.vaad.gov.lv/lv/jaunums/butiskakie-augu-aizsardzibas-lidzeklu-lietosanas-parkapumi-2020-gada-lauksaimniecibas-darbu-sezona

Informācija sagatavota: 2021. gada 4. jūnijā

Līdzīgi kā citus gadus ārpus pilsētām un lauku apvidos dzīvojošie pauž bažas par to, vai lauksaimniecībā izmantotie augu aizsardzības līdzekļi (AAL) var nodarīt kaitējumu augsnei, dzīvniekiem, ģimenes locekļiem un katra teritorijā augošiem augiem.

Šogad (līdz 26. jūlijam) Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori veikuši 923 AAL lietošanas pārbaudes, tajā skaitā pārbaudes operatīvi reaģējot uz 72 iedzīvotāju ziņojumiem. Kopumā konstatēti 43 pārkāpumi.

Analizējot informāciju par šovasar biežāk saņemtajām sūdzībām un rosinātajām pārbaudēm, tās var apkopot grupā, kas skar ietekmi uz apkārtējo vidi – par smidzinājuma nonākšanu blakus laukā, piemājas dārzā vai tuvu virszemes ūdens objektam (ezeram, upēm).

“Salīdzinājumā ar gadu iepriekš, pārkāpumu skaits augu aizsardzības līdzekļu lietošanas jomā nav būtiski mazinājies, taču par situāciju kopumā precīzāk varēs spriest pēc aktīvās lauksaimniecības sezonas beigām. Pašlaik lielākais pārkāpumu skaits AAL lietošanā ir saistīts ar virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas neievērošanu – tie tiek konstatēti gan plānotajās pārbaudēs, gan pārbaudēs, kas veiktas, reaģējot uz iedzīvotāju ziņojumiem. Ne vienmēr tiek atklāts pārkāpums, par ko tika ziņots, taču pārbaudēs bieži tiek konstatēti citi pārkāpumi,” informē VAAD Augu aizsardzības līdzekļu uzraudzības daļas vadītāja Inga Aizpura.

Vidēji reizi četros gados VAAD plānveida pārbaudēs pārbauda katru lauksaimnieku, kurš kultūrauga audzēšanā izmantot AAL, savukārt situācijās, kad tiek ziņots par iespējamo AAL kaitējumu apkārtējai videi (nokļūšana blakus teritorijā vai ūdenstilpnēs, kaitējums augļu vai sakņu dārzam, zālājam, dekoratīvajiem stādījumiem u.c.), veic operatīvās pārbaudes. Pārbaužu laikā inspektors izvērtē situāciju kopumā, nepieciešamības gadījumā ņem paraugus, lai tos laboratoriski testētu uz AAL atliekvielu klātbūtni. Šogad pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR” pārbaudīti 86 augu, trīs bišu un divi zivju paraugi un atliekvielu klātbūtne konstatēta 22 paraugos, kas ir bijis par pamatu 26 administratīvā pārkāpuma lietu uzsākšanai un soda piemērošanai par 42 pārkāpumiem.

“Mūsdienās lauksaimniecībā izmanto daudz dažādu vielu, kuras nepareizi lietojot var sabojāt produkcijas kvalitāti, piesārņot vidi vai pasliktināt paša lietotāja un tā ģimenes veselības stāvokli. Lai tas nenotiktu, izvēloties augu slimību un kaitēkļu ierobežošanas metodes, vienmēr jāseko integrētās augu aizsardzības principiem, jālieto AAL tikai galējas nepieciešamības gadījumā un precīzi jāievēro norādes tā marķējumā. Ilgtermiņā tas var samazināt AAL patēriņa daudzumu, atstājot mazāku ietekmi uz vidi, gruntsūdeņiem, cilvēku un dzīvnieku veselību, kā arī var samazināt izdevumus kaitīgo organismu ierobežošanai,” norāda VAAD Augu aizsardzības departamenta direktore Līga Brence.  

Pirms AAL tiek reģistrēts lietošanai Latvijā, eksperti, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem, to rūpīgi izvērtē vairākos līmeņos: tiek pārbaudīta un reģistrēta darbīgā viela Eiropas Savienības līmenī. Tad notiek produkta, kas satur darbīgo vielu, zonālā izvērtēšana un visbeidzot dalībvalstu eksperti vērtē, vai produkts atbilst nacionālajām prasībām. Tiek izskatīta virkne dokumentācijas ar lielu daudzumu zinātniski pamatotu pētījumu par konkrētā AAL ietekmi uz vidi, cilvēka veselību un pārtikas drošību. Tikai kad visi šie soļi ir veikti, AAL ir pieejams lietošanai lauksaimniekam.

NODERĪGA INFORMĀCIJA

Ietekme uz dzīvniekiem (putniem un zīdītājiem)

AAL var uzņemt ar barību, ūdeni vai patērējot uzturā citus organismus, kas bijuši kontaktā ar AAL, piemēram, sliekas vai zivis. Veicot riska aprēķinus putniem un zīdītājiem, tiek novērtēta AAL akūtā un ilgtermiņa ietekme uz izdzīvošanas un vairošanās spējām. Novērtējumā ņem vērā vielas klātbūtni barībā, ko papildina ar informāciju par barošanās vietām un barības izvēli attiecīgajā periodā. Riska aprēķini tiek veikti arī sējai ar kodinātu sēklas materiālu, jo tas var radīt augstu nevēlamas ietekmes risku putniem un zīdītājiem, kas to patērē uzturā. Tādēļ svarīga ir kvalitatīva sēklas materiāla iestrāde augsnē, lai atlikumi nepaliktu atsegti uz augsnes virsmas.

Ietekme uz ūdenstilpnēm un ūdens organismiem

Ūdens organismi ir viena no lielākajām ne mērķa organismu grupām. Tiek izvērtēta ietekme uz zivīm, ūdens bezmugurkaulniekiem, sedimentu (nogulšņu) organismiem, aļģēm un ūdens augiem. Iesniegtajam AAL lietojumam modelē paredzamās AAL koncentrācijas ūdens vidē un sedimentos. AAL sastāvā esošajām darbīgajām vielām novērtē to spēju uzkrāties dzīvajos organismos.

Iegūtās koncentrācijas salīdzina ar katra organisma akūto un/vai ilgtermiņa atbildes reakcijas koncentrāciju. Iegūtie rezultāti ir par pamatu drošas lietojuma devas noteikšanai, ietverot augstu papildus piesardzības līmeni. Ja nepieciešams, papildus piesardzības līmeni nodrošina nosakot attiecīgus risku mazinošus lietojuma ierobežojumus (papildus tiem, ko paredz aizsargjoslu likums). Pārsniedzot lietošanas devas vai neievērojot norādītās ūdens aizsargjoslas, pastāv risks piesārņot ūdens vidi.

AAL lietošanu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās aizliedz Aizsargjoslu likums. Lai konkrētā apvidū noskaidrotu, kur tieši atrodas virszemes ūdensobjekts, jāvadās pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vai arī Lauku atbalsta dienesta (LAD) lauku bloka kartēm, kur ar divām tumšām līnijām (ŪSIK) iezīmēti virszemes ūdens objekti, gar kuriem obligāti jāievēro aizsargjosla. Jāatceras, ka LAD kartē nav iezīmēta aizsargjosla gar dīķiem, kas arī jāievēro.

AAL un mēslošanas līdzekļus aizliegts lietot:

• Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā – ūdenstece (upe, strauts, kanāls vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms (10 metru platumā);
• Mākslīga ūdensobjekta aizsargjosla, piemēram, dīķa (izņemot tāda, kas kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas), kura platība ir lielāka par 0,1 ha, aizsargjosla ir noteikta teritorijas plānojumā (10 metru plata josla no katra krasta);
• Bakterioloģiskajās aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām – ap urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji. Aizsargjoslu nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.

Ietekme uz augsni

Augsne ir vide, kura tiešā veidā saskaras ar AAL – tur notiek arī AAL sadalīšanās process un veidojas metabolīti (vielas, kas rodas AAL darbīgās vielas sadalīšanās rezultātā). Lietojot AAL, tiek ietekmēti arī augsnē dzīvojošie organismi – sliekas un mikro/makro organismi, kas tiešā veidā nodrošina augsnes apgādi ar skābekli un veicina slāpekļa sadalīšanos. Riska novērtējumā izvērtē, kā AAL un augsnē veidojušies metabolīti ietekmē slieku izdzīvošanu un vairošanās spējas, kā arī AAL darbīgās vielas uzkrāšanās tendences, ja viela vidē ir noturīga. Pārsniedzot atļautās devas, var samazināties augsnes organismu populāciju blīvums un var būt kavēta šo populāciju dabiskā atjaunošanās.

Ietekme uz augiem

Atsevišķi AAL, galvenokārt herbicīdi, var atstāt pēcietekmi uz nākamajā gadā tajā pašā laukā audzējamiem kultūraugiem. Ja konkrētajam herbicīdam šāda īpašība piemīt, tad tā marķējumā ir sadaļa, kurā atrodama informācija, kurus kultūraugus nedrīkst sēt vai stādīt attiecīgajā laukā nākamajā vai pat aiznākamajā gadā.

Lietojot AAL marķējumā norādītajiem kultūraugiem, svarīgi, lai darba šķidrums nenonāk uz blakus laukos augošajiem kultūraugiem vai blakus esošām dabiskām ekosistēmām. Novērtējot iespējamos AAL draudus blakuskultūrām, veic riska aprēķinu un nepieciešamības gadījumā nosakot aizsargjoslas. Būtiski ievērot marķējumā minētās aizsargjoslas līdz blakus laukam, lai, aizsargājot mērķaugus, nesamazinātu vai pat neiznīcinātu daļu ražas savā vai kaimiņa blakus esošajā laukā.

Informācija sagatavota: 2021. gada 27. jūlijā

Veicot plānveida pārbaudes un anketēšanu, Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) secina, ka integrētās augu aizsardzības pamatelementi ir ieviesti vairumā pārbaudīto saimniecību. Tas nozīmē, ka lielākā daļa no VAAD pārbaudītām augkopības saimniecībām augu aizsardzības līdzekļus lieto saskaņā ar integrētās augu aizsardzības pamatprincipiem.

Integrētā augu aizsardzība (IAA) ir bioloģisku, agrotehnisku, ķīmisku vai augu selekcijas (izturīgas šķirnes) pasākumu kombinēšana un šo kombināciju racionāla izmantošana, lai maksimāli samazinātu ķīmisko AAL lietošanu un kaitīgo organismu populāciju uzturētu tādā līmenī, kas nerada ekonomiski būtiskus ražas bojājumus vai zudumus.

“Integrētās saimniekošanas veicināšanai VAAD organizē dažādus seminārus, tiek sniegtas konsultācijas un sagatavota virkne skaidrojošo materiālu. Pēdējo četru gadu laikā veikto saimniecību anketēšanas rezultāti apliecina, ka šīs aktivitātes ir palīdzējušas palielināt izpratni un ieviest IAA elementus, saglabājot bioloģisko daudzveidību un samazinot risku cilvēku veselībai un videi, vienlaikus veicot pasākumus augu aizsardzības nodrošināšanai,” skaidro VAAD Augu aizsardzības līdzekļu uzraudzības daļas vadītāja Inga Aizpura.

Augļu, ogu un dārzeņu audzētāji Latvijā ar integrēto audzēšanu ir pazīstami jau no 2006. gada, kad bija iespēja pieteikties īpašā programmā, saņemot papildmaksājumus par noteikto prasību ievērošanu. Savukārt no 2014. gada visā Eiropas Savienībā ir noteikta obligāta IAA, kas nosaka, ka visiem profesionālajiem AAL lietotājiem jāsaimnieko ar integrētajām saimniekošanas metodēm – jāievēro augu maiņa, jāveic augsnes analīzes, jābūt mēslošanas plānam, jāizmanto vidi saudzējošas audzēšanas tehnoloģijas, saglabājot bioloģisko daudzveidību un samazinot risku cilvēku veselībai un videi, vienlaikus veicot pasākumus augu aizsardzības nodrošināšanai.

VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande uzskata: “Integrētā saimniekošana ir normāla agronomijas prakse – tā saglabā augsnes auglību, liek domāt un saimniekot ilgtermiņā, ar skatu nākotnē. Literatūras avotos ziņas par integrēto audzēšanu var atrast vēl no Ulmaņlaikiem, līdz ar to šī prakse ir labi aizmirsts vecais. Lai veicinātu integrēto metožu pielietošanu, VAAD tīmekļvietnēs pieejamas IAA vadlīnijas dažādiem kultūraugiem, skaidrojoši materiāli, lauku vēstures paraugi un pašpārbaudes anketas, kas palīdzēs saprast, kas vēl nav ieviests.”

IAA priekšrocības:

• vidi saudzējošāka saimniekošanas prakse,
• rūpīgi izvērtējot nepieciešamību lietot ķīmiskos AAL, tiek ietaupīti izdevumi to iegādei, ko var pārvirzīt uz alternatīvo augu aizsardzības metožu pielietošanu,
• ilgtermiņā tiek uzlabota augsnes auglība un bioloģiskā daudzveidība.

Integrētās augu aizsardzības galvenie pamatelementi:

1) profilaktiskie pasākumi – visi pasākumi, kas nodrošina augu normālu augšanu un attīstību. Šo pasākumu īstenošana samazina vai novērš kaitīgo organismu rašanos un inficēšanās iespējamību,
2) novērošana – kultūraugu uzraudzība, lai novērotu kaitīgā organisma parādīšanos, izplatības dinamiku, ņemot vērā arī to dabisko ienaidnieku izplatību, un pieņemtu lēmumu par nepieciešamajiem kaitīgo organismu ierobežošanas pasākumiem,

3) augu aizsardzības tiešie pasākumi – rīcība, iejaukšanās, ja nepieciešama kaitīgo organismu ierobežošana, pamatojot to ar datiem par kāda kaitīgā organisma iespējamu savairošanos postošā līmenī.

Integrētajā augu audzēšanā katram AAL lietojumam jābūt pamatotam un balstītam uz kaitīgo organismu novērojumiem lauka līmenī. Ja pieņemts lēmums par AAL lietojumu, tad jāizvēlas pēc iespējas selektīvāks, uz mērķa kaitīgo organismu vērsts AAL.  Pirms AAL lietošanas obligāti jāizlasa AAL marķējumu un jāizpilda marķējumā noteiktās prasības. VAAD tīmekļvietnē var atrast visu Latvijā reģistrēto AAL sarakstu konkrētu kaitīgo organismu ierobežošanai, kā arī var iepazīties ar pilnu AAL marķējuma tekstu, t.sk. arī to bīstamību cilvēkiem un videi vēl pirms AAL iegādes.

Vairāk par integrēto audzēšanu un augu aizsardzības metodēm http://noverojumi.vaad.gov.lv/integreta-audzesana

Informācija sagatavota: 2021. gada 8. oktobrī

Šonedēļ tika izcelta situācija, kas ir aktuāla katru gadu – rapšu miglošana un to iespējamā ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību, kā arī apkārtējo vidi. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) atgādina, ka pirms nonākšanas Latvijas tirgū jebkurš augu aizsardzības līdzeklis (AAL) un tā iedarbība tiek rūpīgi un zinātniski pārbaudīta Eiropas Savienības līmenī. Konkrētais gadījums kārtējo reizi apliecina, cik ļoti ir nepieciešama faktos balstīta informācija un plašāki skaidrojumi par to, kā un kāpēc lieto augu aizsardzības līdzekļus.

“Ja ievēro AAL marķējumā norādītos lietošanas noteikumus un drošības prasības, Latvijas laukos izmantotie AAL ir droši un nevar radīt saindēšanās risku vai vides piesārņojumu. VAAD katru gadu veic plānotās pārbaudes un operatīvi reaģē, saņemot sūdzības, lai novērstu potenciālos riskus. Šogad vien jau esam veikuši vairāk nekā 76 pārbaudes, saņemti 32 iedzīvotāju ziņojumi par iespējamiem AAL lietošanas pārkāpumiem. Mūsu uzdevums ir panākt, lai augu aizsardzības līdzekļu lietošana neatstātu nelabvēlīgu ietekmi. Redzam, ka sabiedrībai nav vienaldzīga sava vai tuvāko veselība, tādēļ, lai novērstu potenciāli bīstamas situācijas nākotnē, aicinām proaktīvi informēt par novērotiem pārkāpumiem,” saka VAAD direktors Vents Ezers.

VAAD maija sakumā uzsāka informatīvo kampaņu tieši ar mērķi kliedēt nezināšanu un maldīgus priekšstatus par augu aizsardzības līdzekļiem, informēt lauksaimniekus par riska mazināšanas pasākumiem un inovācijām augu aizsardzībā. Tīmekļvietnē www.misijaagronoms.lv jau pašlaik pieejama informācija, kas ir fungicīdi, herbicīdi, insekticīdi un citi AAL, kā un kādos gadījumos tos lietot, kādi ir lietošanas ierobežojumi un vai ir apdraudējums bitēm un citiem apputeksnētajiem, cilvēkiem vai dzīvniekiem. Aizvien jauni skaidrojumi tiks pievienoti visas vasaras laikā, turklāt ikviens ir aicināts uzdot savus neskaidros jautājumus.

VAAD aicina ikvienu ziņot, ja ir aizdomas par nepamatotu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. VAAD atgādina, ka, novērojot augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pārkāpumu, jāziņo precīzi, norādot kad (datums, laiks) un kur (adrese vai koordinātas vai kadastra Nr. vai lauka bloka numurs) izdarīts pārkāpums, lai iespējami ātri identificētu iespējamo pārkāpuma izdarīšanas vietu un pārkāpēju.

To var izdarīt divējādi:

• zvanot vai nosūtot informāciju e-pastā tuvākajai VAAD reģionālajai nodaļai https://www.vaad.gov.lv/lv/filiales
• zvanot uz uzticības tālruni 67550944. Jums atbildēs automātiskais atbildētājs. Pēc signāla atstājiet tajā savu paziņojumu.

Informācija sagatavota: 2021. gada 28. maijā 

Augusts tiek uzskatīts par ražas mēnesi – nogatavojas dārzeņi, augļi un atsevišķas ogas, savukārt Latvijas laukos jau kādu brīdi redzam ražas kulšanas darbus. Šajā vasarā laikapstākļi ir lutinājuši, ļaujot daudziem augiem nogatavoties ātrāk nekā ierasti, taču tie arī pārsteiguši – siltā un mitrā laikā bieži vien daudz straujāk attīstās dažādas slimības. Līdz ar to labākas ražas iegūšanai daudzviet ir bijis nepieciešams lietot augu aizsardzības līdzekļus (AAL). Lai garantētu, ka līdz patērētājam nonāk droša un kvalitatīva pārtika, Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) un Pārtikas veterinārais dienests (PVD) ik gadu dažādu monitoringu un pārbaužu ietvaros veic augu un pārtikas paraugu atlasi testēšanai AAL atliekvielu klātbūtnes noteikšanai.

“Realitāte ir tāda, ka klimats paliek siltāks, veģetācijas sezona sākas ātrāk un paliek garāka, mainās kaitīgo organismu bioloģija (piemēram, tie neizsalst, kaitēkļi veiksmīgi pārziemo). Nedarot neko, kaitēkļi var savairoties tik lielos apjomos, kas radīs būtiskus ekonomiskos zaudējums. Tāpat kaitēkļu un slimību neierobežošana var atstāt sekas dzīvnieku un cilvēku veselībai – tie var nonākt gala produkcijā. Visticamāk, vajadzība pēc AAL paliks vienmēr, jautājums tikai, cik pamatoti un atbildīgi tiks izvērtēta nepieciešamība tos lietot,” norāda Anitra Lestlande, VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja.

Svarīgi zināt, ka Latvijā audzētie produkti ir vieni no kvalitatīvākajiem Eiropas Savienībā. Pārtikā lietojamo produktu kontrole notiek vairākos posmos:

• Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) nodrošina neatkarīgas zinātniskās konsultācijas par riskiem, kas saistīti ar pārtiku;
• VAAD uzrauga AAL lietošanu augkopībā. Vidēji gadā analīzēm tiek ņemti ap 300 augu paraugi, tajā skaitā 100 labības un rapša novākšanas laikā (AAL darbīgās vielas glifosāta atliekvielu noteikšanai);
• Eiropas Komisija (EK) nosaka Eiropas Savienības dalībvalstīm vienoto pesticīdu* atlieku kontroles programmu, kurā noteikti pārtikas produkti, kuros jāpārbauda AAL atliekas un paraugu skaitu;
• Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Nacionālo pesticīdu atlieku kontroles programmu, kura paredz papildu produktus un paraugu skaitu, kuros laboratoriski pārbaudīt AAL atliekas;
• PVD atbilstoši EK vienotajai pesticīdu atlieku kontroles programmai un ZM Nacionālajai pesticīdu atlieku kontroles programmai noņem augu izcelsmes primāros produktus, lai noteiktu AAL atlieku daudzumus. Paraugus PVD noņem gan pie augu izcelsmes produktu ražotāja (audzētāja), gan to tirdzniecības vietās, izvēloties gan Latvijas izcelsmes, gan ievestos produktus, vidēji gadā pārbaudot vairāk nekā 311 pārtikas paraugus.

VAAD vidēji gadā AAL lietošanas uzraudzības pārbaužu ietvaros ņem ap 330 augu paraugu. Piecu gadu laikā 13% paraugiem konstatēta neatbilstība, kas bijis par pamatu administratīviem sodiem. Piecu gadu laikā graudaugu ražas novākšanas laikā vidēji ņemti vairāk nekā 140 paraugi, no tiem neviens paraugs nav bijis neatbilstošs.

PVD pēdējos piecos gados izmeklēti vairāk nekā 300 paraugi gadā. No Latvijas izcelsmes produktiem neatbilstošs bijis tikai 1 paraugs 2017.gadā. PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons: “Pēdējo piecu gadu pesticīdu atliekvielu testēšanas rezultāti liecina, ka Latvijas izcelsmes augu izcelsmes produkti ir droši. Aicinām tos iegādāties legālās tirdzniecības vietās, pie PVD reģistrētiem zemniekiem, ražotājiem un lietot ikdienā.”

Eiropas Savienības un Latvijas normatīvie akti nosaka, ka par saražotās pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu ir atbildīgs pārtikas uzņēmums. Attiecīgi – augu izcelsmes primāro produktu ražotāja pienākums ir lietot AAL atbilstoši lietošanas instrukcijai un labai lauksaimniecības praksei. Ja augkopis AAL lietojis pamatoti un pareizi, tad līdz ražas novākšanai tie sadalās un produkcija patērētāju veselību neapdraud.

Kas ir AAL atliekvielas?

Katrs AAL sastāv no vienas vai vairākām darbīgajām vielām. Atliekvielas ir “pēdas”, ko AAL atstājuši apstrādātajos pārtikas produktos. Pārtikas produktos atrodamo atliekvielu daudzumam jābūt patērētājam drošam.

Katrai Eiropas Savienībā apstiprinātai darbīgajai vielai, pamatojoties uz EFSA zinātniskajiem ieteikumiem, EK nosaka MAL (maksimālais atliekvielu līmenis). Lai noteiktu MAL, tiek izvērtēta virkne pētījumu ar mērķi noteikt, kā viela sadalās svaigos un pārstrādātos produktos, un cik daudz atliekvielu būs augu un dzīvnieku izcelsmes produktos pēc AAL lietošanas. Šo pētījumu rezultāti tiek izmantoti pašam svarīgākajam – patērētāju riska aprēķinam, kura mērķis ir nepieļaut risku patērētāja veselībai, uzturā lietojot pārtikas produktus, kas iepriekš bijuši apstrādāti ar AAL.

Pieļaujamos MAL līmeņus var atrast šajā datubāzē https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-db_en

* Par pesticīdiem dēvē gan AAL, gan biocīdus. AAL ir preparāti, ar kuru palīdzību uz lauka vai dārzā tiek ierobežota augu slimību, augu kaitēkļu un nezāļu izplatība, bet biocīdi ir sadzīvē izmantojamās vielas, tādas kā dezinfektanti un konservanti.

Informācija sagatavota: 2021. gada 20. augustā

Pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem, šajā sezonā īpaši izteikta ir kaitēkļu savairošanās dažādās augkopības kultūrās, kas palielina nepieciešamību iegādāties un lietot augu aizsardzības līdzekļus (AAL). Jūnijā Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) saņemta informācija par gadījumiem Aizkraukles, Jēkabpils un Daugavpils novados, kad pārdevēji no Lietuvas izbraukuma tirdzniecībā piedāvā iegādāties Latvijā neatļautus AAL. Tādēļ VAAD aicina augkopjus neiegādāties un nelietot Latvijā nereģistrētus līdzekļus!

Pēc VAAD rīcībā esošās informācijas Lietuvā pašlaik viena no problēmām ir nelegālu un viltotu neonikotinoīdu saturošu AAL lietojums. Neonikotinoīdi ir aizliegtas vielas, kas ietilpa kādreiz populārā insekticīda “Actara” sastāvā. Patlaban arī Latvijā novērotas aktivitātes dažādās hobija dārzkopības domubiedru grupās, sniedzot padomus un ierosinājumus iegādāties “Actara” nelegālā ceļā. VAAD atgādina, ka tā iegāde un lietošana ir aizliegta. Par nereģistrēta AAL lietošanu var piemērot naudas sodu: fiziskajām personām no 70 līdz 2000 eiro, bet juridiskajām personām – no 350 līdz 10 000 eiro.

Nelegālu AAL tirdzniecība – pasaules mēroga problēma

“Pieaugot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, palielinās arī nepieciešamība lietot augu aizsardzības līdzekļus. Ņemot vērā, ka AAL ir augstas vērtības un vajadzīgi produkti, visā pasaulē pieaug arī nelegālo AAL ražošana un pārdošana. Viltoti un nelegāli AAL ir ienesīgs tirgus – tā ir ātra peļņa, nedomājot par cilvēku veselību vai ietekmi uz vidi. Eiropas Savienības tirgū mēdz nonākt ap 14% nelegālo augu aizsardzības līdzekļu. Pēc Globālās biznesa statistikas kompānijas aplēsēm 2016. gadā pasaules AAL tirgus apjoms bija 215,18 miljardi ASV dolāru, savukārt 2025. gadā plānots sasniegt 308,92 miljardus ASV dolāru,” norāda VAAD direktors Vents Ezers.

Nelegālie AAL satur nezināmas izcelsmes vielas, kas nav apstiprinātas un tādējādi ir bīstamas gan cilvēku veselībai, gan videi. Tie var piesārņot vidi un samazināt vai pilnībā iznīcināt ražu, radot būtiskus zaudējumus Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikām. Tāpat nepārbaudītu AAL lietošana var atstāt nezināmas izcelsmes atliekvielas pārtikas produktos.

VAAD ik gadu veic operatīvās pārbaudes dažādās tirdzniecības vietās vai pēc saņemtajiem ziņojumiem, piemēram, semināros un citās izplatīšanas vietās. Sadarbībā ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta un Muitas un amatpersonām, pastiprināta uzmanība AAL pārvadājumiem tiek pievērsta robežšķērsošanas vietās uz ārējās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī kontrolējot kravas Rīgas ostā. Piemēram, 2019.gadā    VAAD, PVD un Muitas dienests piedalījās Eiropola organizētajā operācijā “Silver Axe”, kuras mērķis bija viltotu AAL konfiscēšana un nelikumīgas tirdzniecības ierobežošana. Dažādu valstu tiesībaizsardzības un nozares iestādes veica pārbaudes uz sauszemes un jūras robežām, kā arī iekšzemes tirdzniecības vietās, pārbaudot vairāk nekā 3000 tonnas pesticīdu. Kopumā tika uzsāktas 260 izmeklēšanas, divas personas arestētas un konfiscētas 1 346 tonnas nelegālu augu aizsardzības līdzekļu.

PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece fitosanitārās robežkontroles jomā Kristīna Romanova informē: “Nelegālo AAL aprite notiek tur, kur nav kontroles. Latvijas tirgus nav tik liels, un VAAD veic stingru uzraudzību iekšzemē. Savukārt PVD kontrolē tos AAL, kuri Eiropas Savienībā tiek ievesti no trešajām valstīm, un šis apjoms ir niecīgs. Cieši sadarbojamies ar Eiropas kolēģiem un saņemam informāciju, ja uz Rīgas ostu tiek nosūtīti AAL ar neskaidru izcelsmi. Mums ir izstrādāta sadarbības kārtība ar muitu, lai uzraudzītu tādus sūtījumus un pārliecinātos, lai tranzīta kravas nepaliktu Latvijā. Latvijā ir izveidota stingra kontroles sistēma – veiksmīga sadarbība notiek gan ar VAAD, gan muitas dienestu.”

AAL, tāpat kā medikamentu un kosmētikas produktu, viltošana ir viens no populārākajiem un ienesīgākajiem nelegālās darbības veidiem visā pasaulē. To tirdzniecība pasaulē pieaug. Viltotie un nelegālie AAL Eiropas tirgū galvenokārt ienāk, izmantojot kontrabandu vai nelegālu paralēlo importu caur sauszemes un jūras robežām, iekšzemes un interneta tirdzniecību. “Saskaņā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma  biroja (EUIPO) datiem AAL nelegālais tirdzniecības apjoms vidēji Eiropas Savienībā sastāda gandrīz 14%, savukārt Latvijā – nedaudz virs 15%. Salīdzinot starp Baltijas valstīm, Lietuvā nelegālais un viltoto AAL apjoms sastāda gandrīz 18%, Igaunijā – nedaudz virs 12%. Turpinot samazināties legāli pieejamiem AAL, pastāv bažas, ka varētu pieaugt nelegālo un viltoto AAL izmantošana. Lai šim faktam pievērstu uzmanību, ļoti svarīgi turēt roku uz pulsa un šī jautājuma risināšanā iesaistīties visām ieinteresētām pusēm, atbildīgajām un kontrolējošajām iestādēm,” skaidro Latvijas augu aizsardzības līdzekļu ražotāju un tirgotāju asociācijas izpilddirektore Margita Tomsone.

Kā atpazīt viltojumus?

Tie mēdz būt zināmu kompāniju tirdzniecības markas viltojumi vai ES nereģistrēti AAL, kas ražoti lielākoties Ķīnā, Latvijas gadījumā – Krievijā, Baltkrievijā, Polijā. Ar viltotiem dokumentiem un produktu marķējumiem Latvijā tie ieceļo pa sauszemi, gaisu un jūru. Tiem raksturīgs:

• Izsmalcinātas falsificētu zīmolu etiķetes (svešvalodās) un iepakojuma materiāli,
• Nepiemērots iepakojums bez vai ar netipisku marķējumu,
• Ievērojami mazāks aktīvās vielas daudzums vai tās pilnīgs trūkums, dažādu piesārņotāju klātbūtne,
• Tiek izplatīti bez čeka no nelicencētiem izplatītājiem,

• Nelegālie AAL – nebūs autentisku produktu kopijas. Tiem ir vienkāršas, nepilnīgas etiķetes, saturs atbilst vai neatbilst etiķetei, kvalitāte apdraud cilvēku veselību un vidi. Tie pārsvarā ir fungicīdi un insekticīdi, tiek fasēti mazos iepakojumos un lielākoties paredzēti mazdārziņu vajadzībām.

VAAD aicina:

• Iegādāties tikai Latvijā reģistrētus AAL un tikai licencētās tirdzniecības vietās,
• Rūpīgi apskatīt marķējumu – tam ir jābūt latviešu valodā,
• Izvairies no darījumiem ar nezināmiem piegādātājiem,
• Vienmēr pieprasīt čeku vai citu pirkuma apliecinošu dokumentu,
• Neiegādāties AAL internetā.

Viltotu un nelegālu AAL izplatīšana, glabāšana un lietošana ir administratīvi sodāma rīcība! Nelegālie AAL ir ļoti bīstami, tādēļ VAAD aicina ziņot par to nelegālu tirdzniecību vai lietošanu:

• zvanot vai nosūtot informāciju e-pastā tuvākajai VAAD reģionālajai nodaļai https://www.vaad.gov.lv/lv/filiales
• zvanot uz uzticības tālruni 67550944

Informācija sagatavota: 2021. gada 22. jūnijā