Fitosanitārā uzraudzība

Reģistrā jāreģistrējas personām, kas:

• audzē kartupeļus platībās, kas lielākas par vienu ha, vai ja kartupeļi paredzēti tirdzniecībai;
• ieved un pārvieto no trešajām valstīm (kas nav ES dalībvalstis) augļus un dārzeņus, kā arī stādīšanai paredzētus augus, grieztus ziedus un zarus, koksni, kokmateriālus;
• ir augļu koku, dekoratīvo augu stādu, kuru pārvietošanai, izplatīšanai ir nepieciešama augu pase, audzētāji;
• nodarbojas ar noteikto augu sēklaudzēšanu, kuru izplatīšanai ir nepieciešama augu pase;
• ir normatīvajos aktos par bakteriālās iedegas apkarošanu un izplatības ierobežošanu minēto komercdārzu (ābeļu, bumbieru, krūmcidoniju) īpašnieki vai valdītāji;
• ir eksportētāji, kam augu un augu produktu eksportam ir nepieciešams saņemt fitosanitāro sertifikātu;
• veic koksnes iepakojamā materiāla, koksnes vai citu objektu marķēšanu atbilstoši ISPM 15;
• nodarbojas ar starptautisko pasažieru un kravu pārvadāšanu (lidosta, jūras osta);
• sniedz pasta pakalpojumus.

Ja persona nav reģistrējusies reģistrā, tā nedrīkst no trešajām valstīm ievest fitosanitārajai kontrolei pakļautos augus un augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, tai netiek izsniegtas augu pases un citi fitosanitārie dokumenti.

Koksnes iepakojamais materiāls (KIeM) ir paliktņi, kastes, redeļkastes, spoles, balsti, mucas, starplikas u.c., kas tiek izmantoti dažādu kravu pārvadāšanai un ir izgatavoti no koka.

Tā kā KIeM izmanto gandrīz visu produkcijas grupu pārvadāšanai visā pasaulē, ļoti svarīgi izmantot tādu KIeM, kas samazina risku no valsts valstī ievest bīstamus kaitīgos organismus.

Pieredze rāda, ka ar KIeM ievest kaitīgos organismus var ļoti vienkārši un ātri, bet cīnīties ar tiem ir ilgs, dārgs, grūts un ne vienmēr paveicams darbs. Tā Portugālē 1999. gadā ar KIeM ievesta priežu koksnes nematode Bursaphelenchus xylophilus - kaitīgais organisms, kas izraisa priežu mežu masveida kalšanu. Lai gan visu šo laiku piemēroti ļoti stingri fitosanitārie pasākumi, Portugālei nav izdevies iznīcināt šo kaitīgo organismu, un tas ir izplatījies visā valsts teritorijā.

Lai samazinātu risku ar KIeM izplatīt kaitīgos organismus, ir izstrādātas vienotas prasības, kas noteiktas Starptautiskajā fitosanitāro pasākumu standartā Nr.15 "Starptautiskajā tirdzniecībā izmantotā koksnes iepakojamā materiāla reglamentācija" (turpmāk - ISPM standarts Nr.15).

ISPM standarts Nr.15 prasības attiecas uz valstīm, kuras to ieviesušas. Eksportējot uz šīm valstīm kravas, kuru sastāvā ir KIeM, jāievēro noteiktās KIeM apstrādes un marķējuma prasības.

KIeM jābūt izgatavotam no nomizotas koksnes, veiktai atbilstošai apstrādei un ar atbilstošu marķējumu.

Apstiprinātie apstrādes veidi:

• Termiskā apstrāde (apstrādes veida apzīmējums HT) - apstrādes laikā koksnes iekšienē jāsasniedz vismaz 56°C temperatūra ne mazāk kā 30 minūtes.
• Fumigācija ar metilbromīdu (apstrādes veida apzīmējums MB) - metilbromīda lietošana kopš 2009.gada 18.marta Eiropas Savienībā nav atļauta.

KIeM termisko apstrādi drīkst veikt uzņēmumi:

• kuri ir reģistrēti Valsts augu aizsardzības dienestā (turpmāk – VAAD) – Profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā un
• kuru veiktais termiskās apstrādes process ir sertificēts sertifikācijas institūcijā.

Ja uzņēmums, kurš ražo KIeM, pats neveic koksnes termisko apstrādi, bet izgatavo KIeM no jau termiski apstrādātas koksnes, tad koksni drīkst iegādāties tikai no uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti VAAD un kuru termiskās apstrādes process ir sertificēts sertifikācijas institūcijā. Arī šādai koksnei ir jābūt ar atbilstošu marķējumu.

ISPM standarts Nr.15 neattiecas uz tādu KIeM:

• kura ražošanas procesā ir izmantota līme, termiskā apstrāde vai spiediens – saplākšņi, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, orientēto kokskaidu plātnes un finieri;
• zāģskaidām, koka vilnu, skaidām;
• kas pilnībā izgatavots no plāna koka, kura biezums nav lielāks par sešiem milimetriem, sasmalcinātu neapstrādātu koksni, ja koksnes daļu biezums nav lielāks par sešiem milimetriem;
• vīna un spirta mucām, ja tās ražošanas procesa laikā ir karsētas;
• dāvanu kastēm vīnam, cigaretēm u.c. precēm, ja tās izgatavošanas laikā ir apstrādātas ar citu tādu metodi, kas nodrošina aizsardzību pret augu karantīnas organismiem;
• koka komponentiem, kas patstāvīgi piestiprināti pie kravu transportlīdzekļiem un konteineriem.

Marķējums apliecina, ka KIeM ir izgatavots saskaņā ar ISPM 15 prasībām (no nomizotas koksnes un ir atbilstoši apstrādāts. KIeM marķēšanu drīkst veikt uzņēmumi, kuri ir reģistrēti VAAD Profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā! Koksnes iepakojamo materiālu drīkst marķēt tikai pēc termiskās apstrādes veikšanas.

Marķējums ietver: 

• Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas simbolu (tam ir jābūt novietotam marķējuma kreisajā malā un atdalītam no pārējās informācijas);
• valsts ISO kodu un kodu, kas identificē ražotāju. Latvijas uzņēmumi norāda VAAD piešķirto reģistrācijas Nr. Profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā (piemēram, ja VAAD reģistrējis uzņēmumu un piešķīris reģistrācijas nr. 099, apzīmējuma XX-YYY vietā norāda LV–099;
• apstrādes veida, kas ticis piemērots attiecīgajam koka iepakojuma materiālam, apzīmējumu, piemēram, ja KIeM ir termiski apstrādāts, tad norāda HT.

Marķējums nedrīkst saturēt citu informāciju (piemēram, apzīmējumus KD, DB, uzņēmuma logo). To drīkst novietot tikai ārpus marķējuma.

Marķējumam jābūt:

• skaidri salasāmam un noturīgam (nedrīkst lietot krāsu, kas lietus laikā izplūst vai notek);
• nepārvietojamam (marķējums nedrīkst būt uz papīra, uzlīmes vai pienaglota dēlīša);
• labi redzamā vietā un vismaz uz divām pretējām marķējamā materiāla pusēm;
• taisnstūra vai kvadrātveida formas, ar norobežojošām malām.

Ievērībai!!!

• Marķējumā nedrīkst lietot sarkanu vai oranžu krāsu, jo šādas krāsas daudzās valstīs izmanto bīstamu preču marķēšanai.
• Marķējumu nedrīkst zīmēt ar roku.

Juridiskās personas, kam izsniegta atļauja veikt termiskās apstrādes procesa sertifikāciju