Daudzus vienkāršus, bet ne vienmēr vienkārši atbildamus jautājumus uzdod lauksaimnieki, kuru apsaimniekotajos laukos ierodas zinātnieki. Jau trešo gadu lauksaimnieku īpašumus apciemo lauksaimniecības augsnes izpētes projekta īstenotāji, lai iegūtu informāciju par to, kāda īsti Latvijā ir augsne, kā tā mainījusies pēdējo 30-60 gadu laikā, cik daudz kūdraugsnes mums ir lauksaimniecības platībā, kāds ir augsnes oglekļa un slāpekļa saturs u.tml. Pētījums Norvēģijas finanšu instrumenta projektā “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” norisinās visā Latvijas lauksaimniecības zemē, bet Taurenes un Platones pagasts kā projekta etalonteritorija ir zondēta, dziļrakta un analizēta visvairāk. Tas, ko vaicā zemnieki Taurenes un Platones pagastā, varētu interesēt plašāku sabiedrību arī ārpus lauksaimnieku loka.
Tādēļ projekta īstenotāji atsaucās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Norvēģijas Vides aģentūras (Norwegian Environment Agency) piedāvājumam piedalīties Norvēģijas grantu Vides un klimata programmas vidusposma konferencē “Kopā zaļai izaugsmei”, kura norisinājās šāgada 23. martā. Zemkopības ministrijas pārstāve Kristīne Sirmā konferences dalībniekus iepazīstināja ar saimnieku jautājumiem un projekta īstenotāju atbildēm par to, ko šis projekts dos, ko īsti zinātnieki dara uz lauka, kur būs redzama informācija par analizēto augsni un vai projekta rezultāti ietekmēs saimniekošanu un zemes izmantošanu nākotnē. Jautājumi un atbildes.
Konferencē “Kopā zaļai izaugsmei” savā pieredzē un secinājumos dalījās pavisam sešu Latvijas projektu, kurus finansē Norvēģijas valdība, pārstāvji.