Sausie un karstie laikapstākļi, kas Latvijā dominē jau mēnesi, veicinājuši kaitēkļu masveida savairošanos un izprovocējuši atsevišķu kaitēkļu parādīšanos 1-2 nedēļas ātrāk nekā iepriekšējos gados.
Pilsētās iedzīvotāju uzmanību pievērš dažādas tīklkodes – kokos satīklojumos mītošie kāpuri un to radītie bojājumi – nograuztās lapas. Rīgas mikrorajonos ievu tīklkode (Yponomeuta evonymella) savu kaitējumu jau ir paveikusi, uz ievām palikuši tikai tīkli un kāpuri vairs nav manāmi. Šobrīd ievu tīklkodi ir nomainījušas citas tīklkodes – augļu koku tīklkode (Yponomeuta padellus) un ābeļu tīklkode (Yponomeuta malinellus). Šo tīklkožu ēdienkartē ietilpst vairāku sugu koki un krūmi – ābeles, plūmes, bumbieres, ķirši, aronijas, vilkābeles u.c., tādēļ tie, visdrīzāk, nenograuzīs visas minēto koku un krūmu lapas, kā to paveica ievu tīklkode.
Augļu koku tīklkode, foto: Māra Bērziņa
Šogad neierasti agri Valsts augu aizsardzības dienesta nekarantīnas kaitīgo organismu speciālisti kultūraugu apsekojumos dažādos Latvijas novados konstatējuši jāņogulāju zāģlapsenes kāpurus, jāņogulāju stiklspārņa un ābolu tinēja izlidošanu. Tāpēc aicinām ogulāju un ābeļu stādījumu saimniekus rūpīgi sekot šo kaitēkļu attīstībai savos dārzos un izvērtēt nepieciešamību pielietot ierobežošanas pasākumus.
Jāņogulāju stiklspārnis feromonu ķeramslazdā, foto: Inese Liepiņa
Laukaugu sējumos izplatības ziņā līderi ir tauriņziežu smecernieki ar 100% izplatību lauka pupu sējumos. Lauku pupas šobrīd ir sasniegušas piecu īsto lapu līdz deviņu īsto lapu attīstības stadiju (AS 15 - 19) un smecernieki uz tām novēroti visos Latvijas reģionos. Krustziežu spīduļu izplatība ziemas rapšu sējumos maija vidū vidēji bija 94%, bet kaitējumu rapša ziedpumpuriem tas nodarīja maz, jo rapsis strauji attīstījās. Šobrīd, kad sākusies pāksteņu attīstība (AS 71-75), rapša sējumu saimnieku uzmanība pievēršama krustziežu sēklu smecernieka un krustziežu pāksteņu pangodiņa izplatībai un, izvērtējot situāciju konkrētā laukā, iespējams, jālemj par to ierobežošanu. Labību sējumos konstatēti labību lapgrauži – gan kāpuri, gan pieaugušie īpatņi, atsevišķos vasarāju labību sējumos sasniedzot 30% izplatību. Nelielā daudzumā labību sējumos novērotas arī laputis un tripši.
Tauriņziežu smecernieks, foto: Inese Liepiņa
Galda biešu sējumus apsēduši biešu spradži, kuru bojājumi siltā un sausā laikā ir nozīmīgi. Vidējā biešu spradžu izplatība šonedēļ sasniegusi 21%. Tas var būtiski ietekmēt galda biešu attīstību, jo tām ir izveidojies tikai pirmais lapu pāris (AS 12).
Spradža bojājumi, foto: Vija Graube
Slimību izplatībai un attīstībai pietrūkst mitruma, bet atsevišķas slimības sējumos un stādījumos tomēr ir sastopamas, īpaši tajos reģionos, kuros kaut nedaudz, bet ir uzlijis lietus. Labību sējumos izplatītākā ir dzeltenplankumainība ar vidējo izplatību 10%, tomēr daž