Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) uzsācis augu karantīnas kaitēkļa Japānas vaboles (Popillia japonica) monitoringu. Vabole ir ļoti bīstama, tā apdraud gan augļu kokus, gan laukaugu kultūras. Līdz šim Japānas vabole Latvijā nav konstatēta.
Jūnija sākumā izlikti pirmie feromonu slazdi ābeļu komercdārzā Zemgalē un plūmju ražojošā dārzā Kurzemē.
Eiropas Savienībā (ES) Japānas vabolei ir prioritārā karantīnas organisma statuss un, lai laikus atklātu kaitīgo organismu un nepieļautu tā izplatību, kopš 2020. gada VAAD veic Japānas vaboles monitoringu dažādās saimniekaugu augšanas vietās:
- parkos, dendrārijos un botāniskajos dārzos;
- piemājas dārzos;
- ābeļu komercdārzos un ražojošos dārzos;
- plūmju ražojošajos dārzos.
Bīstamība
Japānas vabole ir ļoti bīstama ar to, ka tai pasaulē ir konstatēti vismaz 300 saimniekaugu. Tā barojas ar augļu kokiem, dārza un laukaugu kultūrām, kokiem, zālaugiem, respektīvi, visu, kam ir lapas un augļi, aiz sevis atstājot tikai lapu dzīslas. Kaitējumu nodara arī kāpuri, kuri invadē zālājus un nograuž augu saknes. Vidējās gaisa temperatūras un augsnes mitruma paaugstināšanās kontinentos klimata pārmaiņu dēļ ir galvenie faktori kaitīgā organisma straujajai izplatībai. Vidēji vienā lidojumā kukainis var nolidot līdz pat 8 km. Nav efektīvi līdz šim zināmie kaitīgo organismu iznīcināšanas pasākumi, piemēram, koku ciršana vai augu aizsardzības līdzekļu lietošana, kas būtiski sarežģī vaboles ierobežošanu konstatācijas gadījumā.
Pazīmes
Pieaugušas vaboles ir smaragdzaļā krāsā, aptuveni 1 cm garas, ar brūniem segspārniem. Gan vabole, gan tās kāpuri ir vizuāli līdzīgi Latvijā plaši sastopamām skarabeju dzimtas (Scarabaeidae) vabolēm – dārza vabolei Phyllopertha horticola un lauka maijvabolei Melolontha melolontha.
Japānas vaboli var atšķirt pēc baltiem matiņu pušķīšiem uz vēdera sāniem un pakaļgala.
Japānas vabolde, foto: David Cappaert, Bugwood.org
|
Japānas vaboles Popillia japonica un to radītie bojājumi uz auga. Foto no tīmekļvietnes: www.popillia.eu
|
Dārza vaboles uz kazeņu lapas. Foto: Inga Bēme (VAAD)
|
Maijvabole uz avenes lapas. Foto: Inese Liepiņa (VAAD)
|
Japānas vaboles dabiskais izplatības areāls ir Japāna un Ķīna. 1911. gadā tika veikti pirmie kaitīgā organisma novērojumi Amerikas Savienotajās valstīs (ASV). Palielinoties starptautiskajai tirdzniecībai un ceļošanai, ES teritorijā šī vabole ir sastopama Azoru salās (Portugāle), kur tā tika ievesta 1970. gadu sākumā un Itālijā (Pjemontas un Lombardijas reģionos), kur pirmo reizi tika konstatēta 2014. gada oktobrī. Neskatoties uz tūlītējo ierobežošanas pasākumu piemērošanu, kaitēkļa izskaušana nav bijusi efektīva invāzijas apjoma dēļ. 2017. gada jūnijā kaitēklis tika noķerts feromonu slazdos Šveicē pie Itālijas robežas. Invadētās teritorijas platība Itālijā šobrīd sasniedz 16 000 km2, kopš kaitēkļa pirmās konstatācijas tā izplatības teritorija ik gadu palielinās par 10 km2.
Latvijā kaitīgais organisms līdz šim nav konstatēts, taču, ja pamanāt šo kaitēkli vai tā radīto bojājumu pazīmes uz lapu kokiem jebkurā Latvijas vietā, aicinām nekavējoties informēt VAAD darbiniekus tuvākajā reģionālajā nodaļā, lai laikus konstatētu un ierobežotu šo karantīnas organismu.
Informatīvs materiāls par Japānas vaboles pazīmēm un rīcība aizdomu gadījumā par kaitēkļa klātbūtni
Informācija par citiem augu karantīnas organismiem: