Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) turpina aktīvi veikt augu karantīnas organisma – bakteriālā iedegas (Erwinia amylovora) – saimniekaugu pārbaudes. Bakteriālās iedegas saimniekaugi ir augļu koki un dekoratīvie krūmi – ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, korintes, klintenes, vilkābeles u. c.
VAAD inspektori, veicot apsekojumus stādaudzētātavās, stādu tirdzniecības vietās, komercdārzos, parkos un privātos dārzos, slimības vizuālo pazīmju gadījumā, ņem paraugus, kurus lai noteiktu baktērijas klātbūtni, testē Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā.
VAAD bakteriālās iedegas monitoringa ietvaros šogad līdz 17. augustam noņēmis jau vairāk nekā 300 paraugus, no tiem 24 paraugos, kas ievākti 18 īpašumos, konstatēta bakteriālā iedega. Visā Latvijas tertorijā veiktas 980 pārbaudes dažādās saimniekaugu augšanas vietās, tai skaitā 317 pārbaudes iepriekšējo gadu perēkļos un to buferzonās, kā arī jaunajās perēkļu vietās un 3 km rādiusā ap tām.
Visvairāk pārbaužu bijis Zemgales un Kurzemes reģionos – virs 270 pārbaudēm katrā, savukārt mazākā intensitāte tradicionāli ir Vidzemes reģionā, kur slimība līdz šim nav izplatījusies – 70 pārbaudes. Latgales reģionā veiktas ap 160 pārbaudēm, bet buferzonu teritorijās Augšdaugavas novadā un arī pārējā reģionā kopumā jauni slimības uzliesmojumi līdz šim nav atrasti.
Lielākais vairums bakteriālās iedegas pozitīvo gadījumu šogad ir Zemgalē – Jelgavas un Bauskas novados inficēti koki atrasti 13 vietās. Izņemot perēkli Jelgavas pilsētā, pārējās vietas jau atradās VAAD pastiprinātā uzraudzībā. Citviet kaitīgais organisms identificēts Rīgas reģionā (Tukuma novada Pūres pagastā) un divos novados Kurzemes reģionā. Vairumā gadījumu perēkļi atrodas blakus viens otram, tāpēc faktiskās slimības skartās teritorijas nav plašas. Izņēmums ir Zemgales dienvidu daļa, kur perēkļu buferzonas aizņem lielas platības starp Lielvircavu, Eleju, Bērvircavu un Bērsteli, tomēr arī šeit slimības izplatība ir apzināta un tiek uzraudzīta.
Pēc organisma konstatēšanas vietās, kas atrodas ārpus iepriekš zināma slimības izplatības areāla, inspektori jau veikuši papildu pārbaudes, kā rezultātā Pūres pagastā, ciemā Dzintars, noteikti pavisam četri perēkļi. Jelgavā, Kuldīgas novada Snēpeles pagastā un Vārves pagastā, netālu no Ventspils, papildu pārbaudes perēkļu buferzonās vēl turpinās.
"Neraugoties uz bakteriālās iedegas konstatāciju jaunās vietās, slimības izplatība tiek kontrolēta un tā joprojām ir apkarojama. Kā pozitīvs piemērs minams Dienvidkurzemes novads, kur fitosanitārie pasākumi un uzraudzība, kas veikta kopš 2020. gada, kad tika atklāti pirmie 23 perēkļi, un vēl 27 jauni perēkļi turpmākajos trijos gados, snieguši gaidītos rezultātus un šogad vēl nav bijis neviens slimības konstatēšanas gadījums," norāda VAAD Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele.
Iedzīvotāji aicināti sadarboties ar VAAD, atļaujot veikt pārbaudes savā īpašumā, un arī ziņojot par vizuālām pazīmēm saimniekaugos. Īpašnieki, kuri izpilda noteiktos fitosanitāros pasākumus, var pieteikties valsts kompensācijai.
