“Šo akciju organizējām kā pamudinājumu, pievēršot mediju un sabiedrības uzmanību, invazīvās latvāņu sugas izplatības problēmai Latvijā un kā pamudinājumu teritoriju, kurās izplatās latvānis, saimniekiem darīt visu iespējamo, lai latvāni izskaustu. Sabiedrībā valda stereotips, ka latvāņa ierobežošana ir efektīva vienīgi, izmantojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus vai pļaujot, bet patiesībā tas ir komplekss pasākums, ko jāplāno gudri, atbilstoši katras teritorijas specifikai. Aptaujājot pašvaldību talkas koordinatorus, esam gandarīti, ka talkas laikā visi talcinieki ieradās atbilstoši saģērbušies un ievēroja drošības noteikumus, nav bijušas veselības problēmas un nav gūti apdegumi no latvāņu šūnsulas. Talkas laikā sakoptās teritorijas arī pēc talkas tiks pieskatītas, neļaujot latvānim savairoties. Tieši pavasarī, kad latvānis ir neliels augumā, ir īstais brīdis, kad katrs no mums var ņemt lāpstu un uzsākt cīņu ar latvāni, jo cilvēks stiprāks par latvāni, kad rīkojas. Katrs latvānis var radīt tūkstošiem sēklu, tādēļ pat viena latvāņa iznīcināšana jau novērsusi tūkstošiem jaunu rašanos. Ceram, ka šī iniciatīva Lielās talkas laikā ies plašumā un tiks turpināta arī nākamos gados”, norāda VAAD Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore Astra Garkāje, viena no iniciatīvas ierosinātājām.
“Sosnovska latvānis ir Latvijas dabai neraksturīga suga, kas apdraud vietējās augus un to dzīvotnes, rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi un cilvēka veselībai. Normatīvajos dokumentos noteikts, ka cīņa ar latvāni ir zemes īpašnieka pienākums, bet invazīvais augs strauji izplatās pa ceļu, grāvju, strautu malām, neievērojot īpašumu robežas – ja latvānis iesējies, tas jāiznīcina iespējami ātrāk, kamēr nav izveidojusies liela audze. Jebkurš var izrakt un iznīdēt atsevišķus augus, apturot tālāku izplatību, un tas nav ne grūti, ne dārgi. Ja sācies ugunsgrēks, neviens nestāv malā un nerāda ar pirkstu uz kaimiņiem, strīdoties, kura pienākums ir dzēst – tieši tāpat ir ar latvāņiem: neļausim tiem iet tālāk un pārņemt jaunas platības”, norāda Augšdaugavas novada pašvaldība video sižetā par latvāņu iznīcināšanas talku Vīgantos.
Latvijā Sosnovska latvānis līdz šim izplatījies 10 837 ha platībā, aizņemot milzīgas teritorijas, radot ekonomiskus zaudējumus un apdegumu risku, kā arī iznīcinot dabas bagātības un samazinot rekreācijas resursu kvalitāti, apgrūtinot dabas baudīšanu, un aktīvo atpūtu dabā.
Šobrīd latvānis sastopams katrā Latvijas novadā un pilsētā (izņemot Ventspils pilsētu) (latvāņu izplatības karte), Latvijā to grūti dabiskā ceļā apstādināt, jo šeit nav augstu kalnu vai biezu boreālo mežu, kas ierobežo to izplatību latvāņa ģeogrāfiskajā izcelsmes vietā Kaukāza kalnos.
Plašāka informācija par latvāņu ierobežošanas metodēm, izplatību, pašvaldību aktivitātēm:
