Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), šobrīd, ilgstoši saglabājoties sausam un karstam laikam, pamatojoties uz kultūraugu un kaitīgo organismu attīstības novērojumiem, neiesaka augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu.
Šobrīd kultūraugi visā Latvijas teritorijā ir ļoti sliktā stāvoklī, to attīstību ietekmējis gan sals, gan sausums, prognozējamas minimālas ražas.
AAL lietošanas nepieciešamība stingri izvērtējama, jo kultūraugiem, kas jau atrodas stresā sausuma dēļ, papildu stress, ko radīs smidzinājums, var saasināt situāciju tiktāl, ka sējumu vizuālais izskats tiks ietekmēts vēl vairāk (samazināsies fotosintēzei nepieciešamās zaļās augu daļas) un potenciālā raža samazināsies kritiski. Arī AAL darba šķidruma uzņemšana augiem ar sausuma ietekmē palēninātu sulas cirkulāciju un vītuma pazīmēm ir neefektīva – attiecīgi jāizvērtē plānotā AAL smidzinājuma ekonomiskā lietderība. Tā kā kaitēkļu uzliesmojumu iespējamība šobrīd ir biežāka, lauku monitorings jāveic regulārāk un kaitēkļu ierobežošanai jāizmanto visefektīvākie pasākumi.
Plānojot augu mēslojumu, lielāka uzmanība jāpievērš sabalansētai augu barošanai ar sausumizturību paaugstinošiem elementiem - kāliju, mikroelementiem. Lietot ieteicams ārpussakņu mēslošanas līdzekļus zemās koncentrācijās.
Rekomendējams stādījumus laistīt iespējami tuvu sakņu sistēmai, tostarp vēlās vakara vai agrās rīta stundās, vai naktī, jo diennakts vēsākajā laikā samazinās ūdens iztvaice un vairāk ūdens paliek augiem.
VAAD kultūraugu un kaitīgo organismu attīstības novērojumi
-
Ziemeļvidzeme
Šobrīd sausums visvairāk ietekmē vasarājus un tās kultūras, kas iesētas salīdzinoši nesen, piemēram, griķi, kukurūza, pastāv risks, ka augi nesadīgs.
Vasarāji gatavojas vārpot, lai arī augumā ir tikai ap 15 -25 cm. Vārpās graudu būs maz.
Ziemāji izskatās labāk, bet arī dažviet joprojām ir redzams virsmēslojums, kas nav nonācis tur, kur būtu jābūt. Un vietām, piekalnēs, mālainākās vietās augi nokalst.
Visos laukos pēc miglojumiem augi ir dzeltenīgi. Stress ir milzīgs - no aukstām naktīm un siltām dienām, ko pastiprina sausums, augs barības vielas nespēj uzņemt, pašā augā vielu aprite ir minimāla.
Augļu dārzos šī sausuma ietekme būs manāma ilgtermiņā.
Dārzeņiem ļoti trūkst ūdens, ja nav laistīšanas. Sadīgušie augi nespēj turpināt augšanu, jo saknes nespēj tikt dziļāk, kur, iespējams, saglabājies mitrums.
-
Dienvidvidzeme
Ziemas miežus, rudzus un ziemas rapsi sausums vairs neiespaido. Ziemas kviešiem redzamas sausuma radītās problēmas. Vasarājiem atsevišķos laukos strauji kalst apakšējās lapas. Kāposti vēl turas. Kaitīgie organismi visās kultūrās minimāli. Iekavējusies attīstība sausuma dēļ vēlāk iesētiem griķiem u.c. kultūraugiem.
-
Latgale
Ziemas kvieši vēl nav sākuši ziedēt, redzams, ka labības laukos vietām sausuma iespaidā rodas sažuvušu nodzeltējušu augu laukumi. Vasarāji bez cerošanas stiebro un gatavojas vārpot. Kaitīgie organismi samērā maz. Ziemas rapsim sēklu veidošanās stadija. Rapsis noziedēja nepilna mēneša laikā. Vasaras rapsis izskatās labi, dzen ziedpumpurus. Tauriņzieži un pupas drīz sāks ziedēt, ļoti zemi augumā - līdz 30 cm.
Augļu dārzi cietuši no sala, novērots kraupis, tinēji, laputis, tīklkodes.
Dārzeņi mokās no sausuma, dažviet kartupeļi knapi izdīguši.
-
Sēlija
Slimību attīstība palēnināta, kaitēkļi aktīvāki, bet ne vairāk kā citus gadus. Ziemājiem apakšējās lapas sāk nokalst, vasarāji mazi augumā, pupas drīz sāks ziedēt, kartupeļi šogad vēl tīri no kartupeļu lapgraužu vabolēm, kāposti arī bez kaitēkļiem, augļu dārzos novērotas laputis, tīklkodes un tinēji. Sēlijā kraupis vēl nav novērots.
-
Zemgale
Zeme ir saplaisājusi, kāda nekad nav Zemgalē redzēta. Ziemāji dzen tikai centrālo vārpu bez sānu dzinumiem, tātad, ja vispār būs raža, tad tikai uz centrālās vārpas.
Vasarāji, kur vispār ir sadīguši, dzen ārā vienu vārpu bez cerošanas, apmēram, 20 cm augstumā.
Pupas - 20 cm garas, jau zied ar dažiem ziediem.
Kartupeļi vai nu nav sadīguši vai arī daļēji sadīguši nesen. Dārzeņi neaug.
Kaitēkļi - pārsvarā laputis. Rapsī netipiski daudz sēklu smecernieka un pangodiņa. Kukaiņi, kas barojas ar lapām ir mazāk, jo nav lapu, ar ko baroties.
-
Kurzeme
Ziemas kviešiem apakšējā daļa dzeltē no sausuma, rudzi nodzeltējuši, bet kaitēkļu tikpat kā nav. Vasarāji, lielākā daļa, vispār nav sadīguši, tie, kas sadīguši, veido vārpu uz ļoti īsa kātiņa, normālu augumu nesasniegs, praktiski necero. Novērotas nedaudz laputis, bet ne kritiski. Ziemas rapsim zaļas pākstis, lapas daudzviet nokaltušas, ja nelīs, tad nebriedīs arī sēklas. Rapsī daudz pangodiņu un smecernieku.
Labi izskatās ziemas mieži, kas Kurzemē sasēti diezgan daudz, ja izvairīsies no slimībām, raža būs. Agri sētie vasarāji arī izskatās labi, bet to nav daudz.
Vietās, kur tiek nodrošināta kāpostu laistīšana, cekulkodes ļoti maz. Burkānus un bietes arī laista, lai vispār sadīgtu. Zirņi un pupas ļoti īsas un sāk jau ziedēt, pupās sēklgrauzis.
Augļudārzi vietām cietuši no salnām, ir atsevišķi dārzos, kur nosaluši aizmetušies bumbieru un ķiršu augļi. Bumbierēs lapu blusiņa, ābeļu kraupis nav attīstījies. Kartupeļi, kuri sausuma dēļ nesadīga, vinnēja, jo nenosala, kur sadīga, tur trīsreiz nosala. Agro kartupeļu nebūs, labi ja sanāks sēklas tiesa. Novērotas kartupeļu lapgraužu vaboles, bet ne masveidā.