Trīs gadu laikā, sadarbojoties vairākām Latvijas institūcijām, veikta situācijas izpēte, lai noskaidrotu ozolu akūtās kalšanas izplatību un attīstību Latvijā. Kopumā Latvijā konstatēti 28 ar ozolu akūto kalšanu slimi koki. Speciālisti nerekomendē nocirst/izvākt inficētos kokus, bet gan turpināt novērot slimības attīstību.
2017. gadā pirmo reizi Latvijā laboratoriski apstiprinātas aizdomas par divu baktēriju (Gibbsiella quercinecans un Brenneria goodwinii), kas izraisa ozolu akūto kalšanu, klātbūtni ozolos Talsu paugurainē.
Pēdējos gados vairākās Eiropas valstī bija konstatēti ozolu saslimšanas gadījumi ar ozolu akūtajai kalšanai raksturīgiem simptomiem (nokaltuši zari, vainagu defoliācija, stumbra bojājumi, brūces, no kurām izdalās eksudāts), tomēr laboratoriski slimība apstiprināta tikai Lielbritānijā, Šveicē un Polijā. Visplašāk slimība izplatījusies Lielbritānijas ozoliem.
Ņemot vērā ozolu ekoloģisko, ekonomisko un sociālo nozīmi Latvijā, 2018. gadā par savstarpēju sadarbību zinātniskā pētījumā vienojās Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” un Latvijas Lauksaimniecības universitātes valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas aģentūra “Meža pētīšanas stacija”, Valsts meža dienests (VMD), Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” (LVMI Silava), Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) un SIA “Amber wood”.
Pētījumā:
- VMD veica ozolu mežaudžu apsekošanu visā Latvijas teritorijā.
- VAAD Nacionālā fitosanitārā laboratorija, nostiprinot sadarbību ar Lielbritānijas Mežzinātnes izpētes laboratorijas (Forest research laboratory) zinātniekiem, izstrādāja ievākto paraugu testēšanas metodiku.
- Ierīkoti četri monitoringa parauglaukumi izolētās ozolu audzēs vietās, kur ir augoši ozoli ar apstiprinātu ozolu akūto kalšanu (Šķēdē, Kazdangā un Cīravā). Šajās audzēs LVMI Silava pētīja slimības simptomu progresiju un krāšņvaboles (Agrilus biguttatus) izplatību, kas tiek uzskatīta par vienu no slimības iespējamiem pārnēsātājiem. Pētījumā šaurspārnu krāšņvabole netika konstatēta. Parauglaukumos ievākti un pētīti koksnes, lapu, augsnes paraugi, veikta sēņu augļķermeņu uzskaite, lai noteiktu patogēnās sēnes, kas varētu veicināt ozolu kalšanu.
Pētījumā secināts:
- Ozolu akūtā kalšana ir kompleksa saslimšana, kas sastopama visā Latvijas teritorijā, tā var attīstīties vairāku atšķirīgu faktoru (ne tikai baktēriju) ietekmē. Tās attīstību var ietekmēt arī abiotiski faktori, piemēram, sausums.
- Baktērijas Gibbsiella quercinecans un Brenneria goodwinii ne vienmēr atrodamas/konstatējamas eksudāta paraugos, un to sastopamība var mainīties vienas sezonas laikā.
- Ar ozolu akūto kalšanu inficētie ozoli ne vienmēr aiziet bojā.
- Inficēto koku izciršana mežaudzēs neaptur ozolu akūtās kalšanas izplatību, bet var negatīvi ietekmēt sēņu sugu, tai skaitā retu un aizsargājamu sugu, sastopamību.
- Pētījumā nav noskaidrots slimības izplatīšanās vektors.
- Iespējams, ka ozolu akūtās kalšanas slimībai un pazīmēm ir ciklisks raksturs (vairāku gadu periodā), tomēr pētījumā nav atrastas korelācijas ar slimības izplatību un meteoroloģiskajiem apstākļiem.
Speciālisti rekomendē inficētos ozolus necirst, bet veikt to novērošanu, reģistrēt eksudāta klātbūtni, kā arī kopējo veselības stāvokli (piemēram, vainaga vai zaru kalšanu). Ja inficēšanās pakāpe būtiski palielinās, jāsazinās ar VMD speciālistiem.
Teritoriju īpašniekiem, kur aug ozoli, būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība vecākiem kokiem ar lielāku caurmēru, kurus potenciāli var skart akūtā ozolu kalšana.
Kalstošie koki apbūves teritorijās un parkos, ja to vainagā ir sausie zari, jāapseko sertificētiem arboristiem un vienlaikus būtu jāveic vainaga sakopšanas darbi.