Sausie un karstie jūnija laikapstākļi veicinājuši kaitēkļu masveida savairošanos. Dārzos un mežos iedzīvotāju uzmanību vairāk pievērš dažādas tīklkodes – kokos satīklojumos mītošie kāpuri un to radītie bojājumi – nograuztās lapas. Šobrīd vairāk pamanāmas ir augļu koku tīklkode (Yponomeuta padellus) un ābeļu tīklkode (Yponomeuta malinellus). Šo tīklkožu ēdienkartē ietilpst vairāku sugu koki un krūmi – ābeles, plūmes, bumbieres, ķirši, aronijas, vilkābeles u.c., tādēļ tie reti kurā vietā savairojas tik lielā skaitā, ka nograuž lapas pilnībā. Biežāk kokos vai krūmos redzamas atsevišķas ligzdas. Arī laputis manāmas uz dažādiem kultūraugiem.
“Masveida savairošanos veicinājuši šī pavasara specifiskie laika apstākļi. Aukstais un lietainais maijs sabremzēja kaitēkļu attīstību, bet jūnijs palīdzēja nokavēto atgūt ar uzviju – dažādu veidu kaitēkļi vienlaicīgi strauji attīstījās. Daļa no tiem jūnija beigās jūlija sākumā jau iekūņosies, bet daļa, piemēram laputis, turpinās savu attīstību, veidojot arvien jaunas paaudzes. Ja pēcjāņu laiks būs lietains un vēss, kaitēkļu attīstība būs lēnāka un attiecīgi bojājumu būs mazāk”, komentē VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande.
Tīklkodes var ierobežot, nogriežot zaru galus ar kāpuru ligzdām kopā ar kāpuriem un iznīcinot. Tīklkodēm ir arī dabiskie ienaidnieki - parazītlapsenes, kāpurlapsenes, plēsīgās blaktis, mārītes un zeltactiņas, tādēļ ar dažādiem paņēmieniem jāveicina to piesaiste dārziem. Arī laputu invadētos zaru galus kopā ar laputīm var nogriezt un iznīcināt. Visu kaitēkļu attīstību samazinās tuvākajās dienās gaidāmie negaisi, kurus parasti pavada stipras lietusgāzes, kā iespaidā lielākā daļa uz kultūraugiem mītošo kaitēkļu mehāniski tiks traumēti un no augiem noskaloti zemsedzē.
Mediju kontaktiem: