Dati par augsnes stāvokli

Atzīmējot Pasaules augsnes dienu 5. decembrī Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) publicē datu analīzi par augsnes agroķīmiskajām īpašībām.

VAAD rīcībā ir dati par augsnes agroķīmiskajām īpašībām kopš 1992. gada. Katru gadu datu apjoms palielinās, 2023. gadā pēc lauksaimnieku pasūtījumiem un valsts monitoringa programmas ietvaros tika apsekoti 52 331 ha. Vidēji piecu gadu laikā tiek apsekoti 200 000 ha, jeb desmitā daļa no visas Latvijas lauksaimniecības zemes. Dati par augsnes stāvokli un auglību ir būtiski lauksaimniekiem, ilgtspējīgai saimniekošanai, bet apskatot datus ilgākā laika periodā tie ļauj spriest par augsnes pašreizējo stāvokli un tā izmaiņām.

VAAD īsteno arī augsnes minerālā slāpekļa monitoringu īpaši jutīgajā teritorijā un augsnes oglekļa monitoringu visā Latvijas teritorijā.

Organisko vielu saturs

Organisko vielas ir būtisks augsnes īpašību rādītājs, kad bieži netiek noteikts laboratorijā. Organiskās vielas veido augsnes struktūru, ir augu barības elementu (tai skaitā slāpekļa) rezerve augsnē, veicina augsnes mikrobioloģisko aktivitāti, satur bioloģiski aktīvas vielas, kas stimulē augu augšanu un attīstību, palielina augsnes spēju saistīt augu barības elementus un pasargāt tos no izskalošanās.

Optimālais organisko vielu saturs ir no 1,5 % līdz 3,0 % atkarībā no augsnes īpašībām, bet vidējais organisko vielu saturs LIZ ir 4,7 %^*. Nepietiekams organisko vielu saturs konstatēts tikai 8 %^* no LIZ. Organiskās vielas saturu var palielināt izmantojot organisko mēslošanas līdzekļus.

^{* Balstoties uz VAAD augsnes agroķīmiskās izpētes datiem no 2019. līdz 2023.gadam}

Slāpeklis

Slāpeklis ir iesaistīts visos augu dzīvības procesos un veido aminoskābes un olbaltumvielas. Augiem nozīmīgāko slāpekļa rezervi veido organiskajās vielās esošais slāpeklis, visbiežāk amonija un nitrātu formā.

Augsnē un dabā kopumā slāpekļa cikls ir sarežģīts un dinamisks process. Slāpekli jālieto tad, kad augs to efektīvi uzņems. Slāpeklis, ko neuzņem augs visbiežāk tiks izskalots, nonāks ūdenstilpnēs un radīs eitrofikāciju vai veidos siltumnīcas efekta gāzes un nonāks atmosfērā.

Jebkuras augsnes slāpekļa analīzes raksturos tikai īsu laika posmu. VAAD katru gadu pavasarī un rudenī īpaši jutīgajā teritorijā veic augsnes minerālā slāpekļa monitoringu. 2024.gada pavasara dati, liecināja ka nepieciešams agrs papildmēslojums un jāpalielina slāpekļa normas, bet rudens dati ļaut spriest par piesārņojuma risku.

Kālijs (K₂O)

Kālijs ir iesaistīts augu vielmaiņā un ūdens līdzsvara nodrošināšanā šūnās. Augs kāliju var uzņemt efektīvāk optimālā mitruma režīmā un reakcijas, kā arī nesablīvētā augsnē.

Augsnē kālijs visbiežāk atrodas minerālu un iežu veidā, ko augi nevar izmantot. Ilgā laika periodā dēdēšanas procesa rezultātā nepieejamais kālijs, var kļūt pieejams augiem. Kālija saturu augsnē samazina tā izskalošanās un iznese ar ražu. 23 %^* no lauksaimniecības zemes ir zems un ļoti zems kālija nodrošinājums.

^{* Balstoties uz VAAD augsnes agroķīmiskās izpētes datiem no 2019. līdz 2023.gadam}

Ļoti zems un zems kālija nodrošinājums, %

Fosfors (P₂O₅)

Fosfors ir nozīmīgs augu augšanas procesos. Fosfors veicina augu nobriešanu, sakņu attīstību, cerošanas intensitāti. Augi fosforu uzņem no augsnes, ko nosaka kādu minerālu sastāvā fosfors ir saistījies.

Fosfora saturu augsnē samazina tā iznese ar ražu. 40 %^* no lauksaimniecības zemes ir zems un ļoti zems fosfora nodrošinājums un augi nespēj pilnvērtīgi attīstīties un sniegt maksimālo ražu.

Fosfora saturu augsnē var palielināt ar mēslošanu, bet arī ļoti augsts fosfora saturs nav vēlams un rada kaitējumu videi. Auga fosfora uzņemšanas efektivitāti no augsnes samazina augsnes sablīvēšanās, zema temperatūra, sausums un skābas augsnes.

_{* Balstoties uz VAAD augsnes agroķīmiskās izpētes datiem no 2019. līdz 2023.gadam}

Ļoti zems un zems fosfora nodrošinājums, %

Reakcija (pH)

Optimāla augsnes reakcija ir nepieciešama, lai augsnē esošie elementi atrastos augiem pieejamā formā. Katram kultūraugam ir savs optimālās reakcijas intervāls. Augsnes reakciju nosaka augsnes cilmiezis.

Augsnes paskābināšanās jeb reakcijas samazināšanās galvenie iemesli ir mēslošanas līdzekļu lietošana, kalcijam un magnijam izskalošanās un iznese ar ražu.

Augsnes reakciju var palielināt veicot augsnes kaļķošanu. 42 %^* no lauksaimniecības zemes ir nepieciešama augsnes kaļķošana. Lai kopumā novēstu paskābināšanos, katru gadu būtu jākaļķo ~100 000 ha.

^{* Balstoties uz VAAD augsnes agroķīmiskās izpētes datiem no 2019. līdz 2023.gadam}

Skābas augsnes / Nepieciešama kaļķošana, %

Augsnes struktūra

Augsnes struktūra ietekmē augu barības elementu pieejamību un citas augsnes īpašības, piemērām, porainību, aerāciju un ūdens infiltrāciju. Blīvākās augsnē augu saknēm ir grūtāk attīstīties un tās var uzņemt nepieciešamos elementus tikai no seklāka dziļuma.

Vērtējot augsnes tilpummasu, Eiropā trešā daļai no augsnes ir pakļauta sablīvēšanai. Par Latviju trūkst visaptverošu datu, bet zinātniski pētījumi paredz 13 %. VAAD īstenotā oglekļa monitoringa rezultātos sablīvēšanās konstatēta 25 % jeb 40 no 200 monitoringa punktiem.

Galvenie augsnes sablīvēšanās cēloņi ir smagas lauksaimniecības tehnikas lietošana, īpaši mitros laikapstākļos, un intensīva lopkopība.