Līdzīgi kā citus gadus, ārpus pilsētām un lauku apvidos dzīvojošie pauž bažas par to, vai lauksaimniecībā izmantotie augu aizsardzības līdzekļi (AAL) var nodarīt kaitējumu augsnei, dzīvniekiem, ģimenes locekļiem un katra teritorijā augošiem augiem.
Šogad (līdz 26. jūlijam) Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori veikuši 923 AAL lietošanas pārbaudes, tajā skaitā pārbaudes, operatīvi reaģējot uz 72 iedzīvotāju ziņojumiem. Kopumā konstatēti 43 pārkāpumi.
Analizējot informāciju par šovasar biežāk saņemtajām sūdzībām un rosinātajām pārbaudēm, tās var apkopot grupā, kas skar ietekmi uz apkārtējo vidi – par smidzinājuma nonākšanu blakus laukā, piemājas dārzā vai tuvu virszemes ūdens objektam (ezeram, upēm).
“Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārkāpumu skaits augu aizsardzības līdzekļu lietošanas jomā nav būtiski mazinājies, taču par situāciju kopumā precīzāk varēs spriest pēc aktīvās lauksaimniecības sezonas beigām. Pašlaik lielākais pārkāpumu skaits AAL lietošanā ir saistīts ar virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas neievērošanu – tie tiek konstatēti gan plānotajās pārbaudēs, gan pārbaudēs, kas veiktas, reaģējot uz iedzīvotāju ziņojumiem. Ne vienmēr tiek atklāts pārkāpums, par ko tika ziņots, taču pārbaudēs bieži tiek konstatēti citi pārkāpumi,” informē VAAD Augu aizsardzības līdzekļu uzraudzības daļas vadītāja Inga Aizpura.
Vidēji reizi četros gados VAAD plānveida pārbaudēs pārbauda katru lauksaimnieku, kurš kultūraugu audzēšanā izmantot AAL, savukārt situācijās, kad tiek ziņots par iespējamo AAL kaitējumu apkārtējai videi (nokļūšana blakus teritorijā vai ūdenstilpēs, kaitējums augļu vai sakņu dārzam, zālājam, dekoratīvajiem stādījumiem u.c.), veic operatīvās pārbaudes. Pārbaužu laikā inspektors izvērtē situāciju kopumā, nepieciešamības gadījumā ņem paraugus, lai tos laboratoriski testētu uz AAL atliekvielu klātbūtni. Šogad Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR” pārbaudīti 86 augu, trīs bišu un divi zivju paraugi, un atliekvielu klātbūtne konstatēta 22 paraugos, kas ir bijis par pamatu 26 administratīvā pārkāpuma lietu uzsākšanai un soda piemērošanai par 42 pārkāpumiem.
“Mūsdienās lauksaimniecībā izmanto daudz dažādu vielu, kuras nepareizi lietojot var sabojāt produkcijas kvalitāti, piesārņot vidi vai pasliktināt paša lietotāja un tā ģimenes veselības stāvokli. Lai tas nenotiktu, izvēloties augu slimību un kaitēkļu ierobežošanas metodes, vienmēr jāseko integrētās augu aizsardzības principiem, jālieto AAL tikai galējas nepieciešamības gadījumā un precīzi jāievēro norādes tā marķējumā. Ilgtermiņā tas var samazināt AAL patēriņa daudzumu, atstājot mazāku ietekmi uz vidi, gruntsūdeņiem, cilvēku un dzīvnieku veselību, kā arī var samazināt izdevumus kaitīgo organismu ierobežošanai,” norāda VAAD Augu aizsardzības departamenta direktore Līga Brence.
Pirms AAL tiek reģistrēts lietošanai Latvijā, eksperti, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem, to rūpīgi izvērtē vairākos līmeņos: tiek pārbaudīta un reģistrēta darbīgā viela Eiropas Savienības līmenī. Tad notiek produkta, kas satur darbīgo vielu, zonālā izvērtēšana un, visbeidzot, dalībvalstu eksperti vērtē, vai produkts atbilst nacionālajām prasībām. Tiek izskatīta dokumentācija ar lielu daudzumu zinātniski pamatotu pētījumu par konkrētā AAL ietekmi uz vidi, cilvēka veselību un pārtikas drošību. Tikai tad, kad visi šie soļi ir veikti, AAL ir pieejams lietošanai lauksaimniekam.
NODERĪGA INFORMĀCIJA
Ietekme uz dzīvniekiem (putniem un zīdītājiem)
AAL var uzņemt ar barību, ūdeni vai patērējot uzturā citus organismus, kas bijuši kontaktā ar AAL, piemēram, sliekas vai zivis. Veicot riska aprēķinus putniem un zīdītājiem, tiek novērtēta AAL akūtā un ilgtermiņa ietekme uz izdzīvošanas un vairošanās spējām. Novērtējumā ņem vērā vielas klātbūtni barībā, ko papildina ar informāciju par barošanās vietām un barības izvēli attiecīgajā periodā. Riska aprēķini tiek veikti arī sējai ar kodinātu sēklas materiālu, jo tas var radīt augstu nevēlamas ietekmes risku putniem un zīdītājiem, kas to patērē uzturā. Tādēļ svarīga ir kvalitatīva sēklas materiāla iestrāde augsnē, lai atlikumi nepaliktu atsegti uz augsnes virsmas.
Ietekme uz ūdenstilpēm un ūdens organismiem
Ūdens organismi ir viena no lielākajām ne mērķa organismu grupām. Tiek izvērtēta ietekme uz zivīm, ūdens bezmugurkaulniekiem, sedimentu (nogulšņu) organismiem, aļģēm un ūdens augiem. Iesniegtajam AAL lietojumam modelē paredzamās AAL koncentrācijas ūdens vidē un sedimentos. AAL sastāvā esošajām darbīgajām vielām novērtē to spēju uzkrāties dzīvajos organismos.
Iegūtās koncentrācijas salīdzina ar katra organisma akūto un/vai ilgtermiņa atbildes reakcijas koncentrāciju. Iegūtie rezultāti ir pamats drošas lietojuma devas noteikšanai, ietverot augstu papildu piesardzības līmeni. Ja nepieciešams, papildu piesardzības līmeni nodrošina, nosakot attiecīgus risku mazinošus lietojuma ierobežojumus (papildus tiem, ko paredz Aizsargjoslu likums). Pārsniedzot lietošanas devas vai neievērojot norādītās ūdens aizsargjoslas, pastāv risks piesārņot ūdens vidi.
AAL lietošanu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās aizliedz Aizsargjoslu likums. Lai konkrētā apvidū noskaidrotu, kur tieši atrodas virszemes ūdensobjekts, jāvadās pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vai arī Lauku atbalsta dienesta (LAD) lauku bloka kartēm, kur ar divām tumšām līnijām (ŪSIK) iezīmēti virszemes ūdens objekti, gar kuriem obligāti jāievēro aizsargjosla. Jāatceras, ka LAD kartē nav iezīmēta aizsargjosla gar dīķiem, kas arī jāievēro.
AAL un mēslošanas līdzekļus aizliegts lietot:
- Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā – ūdenstece (upe, strauts, kanāls vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms (10 metru platumā);
- Mākslīga ūdensobjekta aizsargjosla, piemēram, dīķa (izņemot tāda, kas kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas), kura platība ir lielāka par 0,1 ha, aizsargjosla ir noteikta teritorijas plānojumā (10 metru plata josla no katra krasta);
- Bakterioloģiskajās aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām – ap urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji. Aizsargjoslu nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.
Ietekme uz augsni
Augsne ir vide, kura tiešā veidā saskaras ar AAL – tur notiek arī AAL sadalīšanās process un veidojas metabolīti (vielas, kas rodas AAL darbīgās vielas sadalīšanās rezultātā). Lietojot AAL, tiek ietekmēti arī augsnē dzīvojošie organismi – sliekas un mikro/makro organismi, kas tiešā veidā nodrošina augsnes apgādi ar skābekli un veicina slāpekļa sadalīšanos. Riska novērtējumā izvērtē, kā AAL un augsnē veidojušies metabolīti ietekmē slieku izdzīvošanu un vairošanās spējas, kā arī AAL darbīgās vielas uzkrāšanās tendences, ja viela vidē ir noturīga. Pārsniedzot atļautās devas, var samazināties augsnes organismu populāciju blīvums un var būt kavēta šo populāciju dabiskā atjaunošanās.
Ietekme uz augiem
Atsevišķi AAL, galvenokārt herbicīdi, var atstāt pēcietekmi uz nākamajā gadā tajā pašā laukā audzējamiem kultūraugiem. Ja konkrētajam herbicīdam šāda īpašība piemīt, tad tā marķējumā ir sadaļa, kurā atrodama informācija, kurus kultūraugus nedrīkst sēt vai stādīt attiecīgajā laukā nākamajā vai pat aiznākamajā gadā.
Lietojot AAL marķējumā norādītajiem kultūraugiem, svarīgi, lai darba šķidrums nenonāk uz blakus laukos augošajiem kultūraugiem vai blakus esošām dabiskām ekosistēmām. Novērtējot iespējamos AAL draudus blakuskultūrām, veic riska aprēķinu un nepieciešamības gadījumā nosakot aizsargjoslas. Būtiski ievērot marķējumā minētās aizsargjoslas līdz blakus laukam, lai, aizsargājot mērķaugus, nesamazinātu vai pat neiznīcinātu daļu ražas savā vai kaimiņa blakus esošajā laukā.
Papildu informācija:
Kampaņas tīmekļvietnē "Misija Agronoms".
Mediju pieprasījumiem:
Elina Junolainena
26406452, elina.junolainena@olsen.lv