Valsts augu aizsardzības dienests no 3. marta līdz 12. martam veica augsnes minerālā slāpekļa monitoringu īpaši jutīgajās teritorijās (ĪJT) – Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Mārupes, Olaines un Siguldas novados. Monitoringa vajadzībām augsnes paraugi tika ievākti 48 laukos, 0-30 un 30-60cm dziļumā. 2024./2025. gada ziema bija silta un sausa – temperatūras pārsniedza normu, bet nokrišņi bija zem normas (izņemot februārī, kas bija trešais mitrākais februāris novērojumu vēsturē, bet tie būtiski neskāra ĪJT). Laikapstākļi bija piemēroti, lai nenotiktu būtiska nitrātu slāpekļa izskalošanās un amonija slāpekļa emisijas. Šo faktoru rezultātā liela daļa no 2024. gada rudenī augsnē esošā slāpekļa ir saglabājies un pieejams augiem, ko apliecina arī slāpekļa monitoringa rezultāti – augsnes virskārtā ir 11 kg ha-1 augiem ātri pieejams slāpeklis, bet kopējie augam augšanas laikā pieejamie slāpekļa krājumi ir 31 kg ha-1, bet kopumā rezultāti ir zemi.
Kopsavilkums par augsnes monitoringa rezultātiem
|
Rādītājs |
Smilts (S) |
Mālsmilts (mS) |
Smilšmāls (sM) |
Māls (M) |
|
|
Monitoringa punktu skaits |
3 |
21 |
21 |
3 |
|
|
Nitrātu slāpeklis (NO3–N), kg ha-1 0-30cm slānī |
no – līdz |
4,2 – 10,6 |
1,6 – 23,7 |
3,7 – 17,6 |
11,2 – 13,7 |
|
vid. |
7,6 |
9,7 |
11,7 |
12,1 |
|
|
Minerālais slāpeklis (NO3–N un NH4–N jeb Nmin), kg ha-1 0-60 cm slānī |
no – līdz |
9,7 – 26,7 |
9,7 – 94,8 |
19,1 – 58,7 |
21,5 – 31,0 |
|
vid. |
20,9 |
32,7 |
31,9 |
26,1 |
|
Slāpekļa monitoringa rezultāti izmantoti, lai sagatavotu kartes un sniegtu slāpekļa papildmēslojuma rekomendācijas. Kartes ir modelētas visām īpaši jutīgajām teritorijām, balstoties uz monitoringa rezultātiem un augsnes granulometrisko sastāvu un tipu.
Nitrātu slāpeklis 0-30 cm slānī
Veģetācijas sezonas sākumā augu sakņu sistēma nav pietiekami attīstījusies un tādēļ galvenais slāpekļa avots ir nitrātu slāpeklis augsnes virskārtā. Patreiz nitrātu slāpekļa saturs vairāk kā pusē no monitoringa punktiem ir kultūraugiem pietiekams. Smilšainās augsnēs, tas ir zemāks un varētu būt nepieciešama ātrāka papildmēslošana. Bet ņemot vērā februāra nokrišņus un sniegu, kas ir dabīga laistīšana, augsne vēl ir pārmitra uz ko norāda arī visu monitoringa punktu mitruma rezultāti. Pie šādiem apstākļiem pastāv liels slāpekļa izskalošanās risks.
