Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) īpaši jutīgajās teritorijās dažāda granulometriskā sastāva augsnēs 48 laukos (Bauskas novadā – 11, Dobeles – 7, Jelgavas – 13, Krimuldas – 6, Mārupes – 4, Olaines – 1, Tērvetes – 6) veic augsnes minerālā slāpekļa monitoringu. Šogad, atjaunojoties kultūraugu veģetācijai, monitoringa vajadzībām augsnes paraugi tika paņemti 25. un 26. martā.
1. Nitrātu slāpeklis (NO3-N) augsnē 0-30 cm dziļumā
Veģetācijas sezonas sākumā, kad augu sakņu sistēma vēl nav pietiekami attīstījusies, galvenais slāpekļa avots augiem ir nitrātu slāpeklis 0 - 30 cm slānī. Nitrātu slāpekļa daudzums līdz 10 kg ha-1 šinī slānī ir uzskatāms par zemu. Šogad lielākajā daļā monitoringa lauku tika konstatēts vidējs nitrātu slāpekļa saturs, tas ir 10-20 kg ha-1, izņemot Krimuldas novadu, kur lielākajā daļā monitoringa lauku (83 %) tas bija zems.
|
NO3–N, kg ha-1 0-30 cm augsnes slānī, dabīgi mitras augsnes |
Monitoringa lauki pa nodrošinājuma grupām, % |
|||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
Bauska |
Dobele |
Jelgava |
Mārupe/Olaine |
Tērvete |
Krimulda |
|
|
līdz 10 |
0 |
14 |
8 |
20 |
0 |
83 |
|
10 - 20 |
55 |
43 |
38 |
60 |
67 |
17 |
|
20 - 30 |
45 |
29 |
46 |
0 |
33 |
0 |
|
virs 30 |
0 |
14 |
8 |
20 |
0 |
0 |
Savukārt Dobeles, Jelgavas un Mārupes novadā katrā bija viens monitoringa lauks ar ļoti augstu nitrātu slāpekļa nodrošinājumu 0-30 cm slānī.
2. Minerālais slāpeklis (NO3-N un NH4-N) 0-60 cm augsnes slānī
Pieaugot gaisa un augsnes temperatūrai, augsnē sākas nitrifikācijas procesi (sasniedzot +10°C, tās intensitāte jau vērtējama kā augsta) un labvēlīgos mitruma un augsnes reakcijas apstākļos, amonija formā esošais slāpeklis tiek pārveidots nitrātu formā. Tas nozīmē, ka augiem kļūst pieejams praktiski viss minerālais slāpeklis 0-30 cm dziļumā, bet vēlākajās attīstības fāzēs, kad ir attīstījusies augu sakņu sistēma, arī 30–60 cm slānī esošais minerālais slāpeklis.
Minerālā slāpekļa daudzums monitoringa laukos 0-60 cm slānī 2021. gada pavasara sezonā ir salīdzinoši plašā intervālā atkarībā no augsnes granulometriskā sastāva un rudens mēslojuma:
Mārupes novadā - no 24 līdz 178 kg ha-1, vidēji – 83 kg ha-1.
Dobeles novadā - no 29 līdz 75 kg ha-1, vidēji – 51 kg ha-1.
Jelgavas novadā - no 34 līdz 82 kg ha-1, vidēji - 52 kg ha-1.
Krimuldas novadā - no 18 līdz 34 kg ha-1, vidēji - 26 kg ha-1.
Bauskas novadā - no 42 līdz 100 kg ha-1, vidēji – 63 kg ha-1.
Tērvetes novadā - no 32 līdz 69 kg ha-1, vidēji - 46 kg ha-1.
Olaines novadā - 46 kg ha-1.
Šogad, salīdzinot ar 2020. gada pavasari, monitoringa laukos ir augstāks minerālā slāpekļa saturs (vidēji kg ha-1):
|
Novads |
2020. gada pavasaris |
2021. gada pavasaris |
Starpība |
|---|---|---|---|
|
Bauskas |
24 |
63 |
+ 39 |
|
Dobeles |
45 |
51 |
+ 6 |
|
Jelgavas |
34 |
52 |
+ 18 |
|
Krimuldas |
25 |
26 |
+ 1 |
|
Mārupes |
57 |
83 |
+ 16 |
|
Olaines |
10 |
46 |
+ 36 |
|
Tērvetes |
23 |
46 |
+ 23 |
Tas skaidrojams ar to, ka rudens-ziemas periods bija ar zemāku vidējo gaisa temperatūru, augsne bija ilgāk sasalusi un bija mazāk nokrišņu lietus veidā, līdz ar to nenotika slāpekļa savienojumu izskalošanās no augsnes.
Monitoringa lauku sadalījums pēc minerālā slāpekļa satura 0 – 60 cm slānī 2021. gada pavasarī:
|
Nmin, kg ha-1 0-60 cm augsnes slānī, dabīgi mitras augsnes |
Monitoringa lauki pa nodrošinājuma grupām, % no pētītajiem laukiem |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
|
Bauskas |
Dobeles |
Jelgavas |
Krimulda (6)
|
Mārupes |
Olaines |
Tērvete (6) |
|
|
līdz 20 |
0 |
0 |
0 |
33 |
0 |
0 |
0 |
|
20 - 40 |
0 |
29 |
23 |
67 |
25 |
0 |
33 |
|
40 - 60 |
64 |
29 |
54 |
0 |
25 |
100 |
50 |
|
virs 60 |
36 |
42 |
23 |
0 |
50 |
0 |
17 |
Saskaņā ar zinātnieku rekomendācijām augsnē ar ļoti zemu un zemu minerālā slāpekļa nodrošinājumu slāpekļa mēslojuma norma jāpalielina attiecīgi par 10 līdz 20 kg ha-1, pie vidēja nodrošinājuma – jādod standartnorma konkrētas ražas sasniegšanai, bet pie augsta un ļoti augsta nodrošinājuma standartnorma jāsamazina attiecīgi par 10 līdz 20 kg ha-1.
Saskaņā ar monitoringa rezultātiem, lai nodrošinātu plānotās ražas ieguvi 2021. gadā, slāpekļa mēslojuma normu var samazināt par 10 līdz 20 kg ha-1 (izņemot Krimuldas novadu, kur atsevišķos gadījumos rekomendētās slāpekļa normas var palielināt par 10 līdz 20 kg ha-1,tomēr nepārsniedzot MK 23.12.2014 noteikumos Nr.834 “Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma” noteiktās normas).