Jau trešo gadu, pateicoties Norvēģijas valdības finansējumam, tiek pētīta Latvijas lauksaimniecības zeme. Projekts “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” (E2SOILAGRI) ir ļoti plašs un ietver gan pašu augsnes izpēti un datu par to atjaunošanu, gan jaunas nacionālās Latvijas augsnes klasifikācijas sistēmas izstrādi, gan oglekļa krājumu augsnē mērījumus un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aprēķinus, gan lauksaimniecības augsnes datubāzes izstrādi un vairāku digitālo reģistru savienošanu utt.
Projekta gaitā ir veikta arī Latvijas kūdraugsnes izpēte. Augsnes kartēšana, veicot lauka darbus un dziļrakumus, notika divos Latvijas pagastos – Taurenes un Platones pagastā. Balstoties uz lauka darbos iegūtajiem datiem, augsnes zinātnieki ir izstrādājuši īpašu metodiku, pēc kuras var novērtēt un kartēt kūdraugsnes izplatību lauksaimniecībā izmantojamā zemē visā Latvijas teritorijā, izmantojot mašīnmācīšanās algoritmus.
Par līdz šim paveikto Latvijas lauksaimniecības augsnes kartēšanā un kūdraugsnes izplatību, kā arī augsnes kartēm un to nozīmi nākotnes lauksaimniecības politikā, projekta E2SOILAGRI dalībnieki šoruden stāstīs četros klātienes semināros visos Latvijas vēsturiskajos novados.
Aicinām uz semināriem, kuri oktobrī un novembrī notiks:
- 13. oktobrī pulksten 11.00 Madonas biznesa attīstības centrā, Saieta laukumā 2A, Madonā,
- 19. oktobrī pulksten 10.00 LLKC telpās, Rīgas ielā 34, Ozolniekos, Ozolnieku pagastā Jelgavas novadā,
- 1. novembrī pulksten 12.00 Rēzeknes novada pašvaldībā, Atbrīvošanas alejā 95A, Rēzeknē,
- 22. novembrī pulksten 12.00 Grobiņas kultūras centra “Robežnieki” 1. stāva zālē, Liepu ielā 1A, Robežniekos, Grobiņas pagastā, Dienvidkurzemes novadā.
Reģistrēšanās klātienes semināriem: https://forms.office.com/r/8ASkmV6gKn
Norvēģijas finanšu instrumenta projektu “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā”, lai uzlabotu informāciju par Latvijas lauksaimniecībā izmantojamo augsni un iegūtu informāciju par oglekļa izmaiņām augsnē un valstij raksturīgiem siltumnīcefekta gāzu emisiju faktoriem, Zemkopības ministrija sāka īstenot 2021. gada februārī, un tas ilgs līdz 2024. gada 31. janvārim.
Zemkopības ministrijas partneri Norvēģijas Grantu klimata un vides 2014.-2021. gada perioda programmas “Klimata pārmainu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” iepriekš noteiktā projekta "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" realizēšanā ir Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūts, Latvijas Universitāte, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” un Valsts augu aizsardzības dienests.
Projekta plānotais budžets ir 1,83 miljoni eiro, ko veido Norvēģijas piešķirtais 1,56 miljoni eiro grantu finansējums un 0,27 miljoni eiro nacionālais līdzfinansējums.
Strādājam kopā zaļai Eiropai!
Informācija sagatavot Zemkopības ministrijā.