Uzticības tālrunis 67550944
Adrese: Lielvārdes iela 36, Rīga LV-1006, tālr. 67027098, 67027406, e-pasts: info@vaad.gov.lv
A- A+ LV ENG Twitter Facebook Facebook

Meklēšana

Aptauja

2016.gada 6.septembra publikācija žurnālā "Saimnieks" "Sosnovska latvānis un tā ierobežošana Latvijas novaods un pilsētās pēc VAAD uzmērītajiem datiem un pašvaldību aptaujā gūtās informācijas"

LATVIJAS ADMINISTRATĪVO TERITORIJU AKTIVITĀTES SOSNOVSKA LATVĀŅA IEROBEŽOŠANĀ

2012. gadā Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) aptaujāja novadus par Latvijas administratīvo teritoriju aktivitātēm saistībā ar Sosnovska latvāņa ierobežošanu. Aptauja bija vērsta uz to, lai apzinātu administratīvo teritoriju un plānošanas reģionu reālo situāciju. Aptauja tika izsūtīta visiem novadiem un republikas pilsētām (kopumā 119 pašvaldības), tomēr atbildes saņemtas tikai no 76 pašvaldībām. Aptaujas dati tika aprēķināti pēc iesniegtajām atbildēm no novadiem, kuros sastopams latvānis.

Anketēšanā pašvaldībām tika uzdoti šādi jautājumi:
1. Vai izmantojat dienesta mājaslapā uzmērīto teritoriju datus?
VAAD mājaslapā ievietotos datus par uzmērītajām teritorijām šobrīd izmanto tikai 43 % no aptaujātajām pašvaldībām. Plānošanas reģionu griezumā Rīgas reģions un Zemgales reģions datus izmanto vismazāk. 57 % no Rīgas reģiona pašvaldībām un 52 % no Zemgales reģiona pašvaldībām tos neizmanto. Latgales reģiona (41 %) un Vidzemes reģiona (40 %) pašvaldības VAAD mājaslapas datus izmanto visvairāk.

2. Vai izmantojat VAAD sistēmu, kurā redzami uzmērītie dati un personu iesniegtie dati par pasākumu veikšanu?
Līdzīga situācija ir vērojama arī par VAAD izveidoto Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmu – tikai 46 % no aptaujātajām pašvaldībām sistēmu izmanto. No plānošanas reģioniem vismazāk informācijas sistēmu izmanto Zemgales reģions, tie ir 70 %, savukārt visvairāk to izmanto Rīgas reģions (46 %) un Latgales reģions (41 %).

3. Vai veicat uzraudzību (kontrolējat/sodāt novada iedzīvotājus) par latvāņu neierobežošanu?
Aptaujas rezultāti parādīja, ka uzraudzības veikšana pašvaldībās notiek samērā intensīvi. 66 % no pašvaldībām nodrošināt latvāņu ierobežošanas kontroli un nepieciešamības gadījumā uzliek sodu zemes valdītājam par latvāņa ierobežošanas neveikšanu. Intensīvākā uzraudzība notiek Rīgas un Zemgales reģionos (57 %), kā arī Vidzemes reģionā (48 %).

4. Vai veicat latvāņu iznīcināšanu pašvaldības īpašumos?
Tāpat kā latvāņu uzraudzība, arī to iznīcināšana pašvaldības īpašumos notiek samērā raiti. 70 % no pašvaldībām veic latvāņu audžu iznīcināšanu pašvaldības īpašumos. Plānošanas reģionu griezumā lielākās aktivitātes ir vērojamas Vidzemes reģionā, kur 64 % no pašvaldībām nodrošina latvāņu iznīcināšanu, un Rīgas reģionā – 57 %.

5. Vai organizējat un koordinējat latvāņu iznīcināšanu novadā?
Attiecībā uz latvāņu iznīcināšanas organizēšanu un koordinēšanu novada teritorijā, pašvaldības sniedza vairāk negatīvas atbildes nekā pozitīvas. 58 % pašvaldību netiek organizēta nekāda latvāņu iznīcināšana. Šie rādītāji ir satraucoši, jo, lai nodrošinātu latvāņu izplatības samazināšanos, ir nepieciešama intensīva invadēto teritoriju apsaimniekošana visā pašvaldībā, ne tikai atsevišķos īpašumos. Uzsākot vienotu pašvaldības latvāņu iznīcināšanas plānošanu, daudz efektīvāk notiek latvāņu izskaušana no Latvijas teritorijas.

Vissliktāk latvāņu iznīcināšanas koordinēšana un organizēšana notiek Latgales reģionā – tikai 10 % no pašvaldībām tiek veikta latvāņu organizēta un koordinēta iznīcināšana. Kā pozitīvie piemēri ir izdalāmi Zemgales reģions (48 % no reģiona pašvaldībām) un Vidzemes reģions (40 %).

Kurzemes reģions, lai gan kopumā reģionu griezumā ar vismazāk invadētajām teritorijām, tomēr visos jautājumos vidēji – gan izmanto dienesta mājaslapu, gan dienesta sistēmu, gan veic uzraudzību, gan iznīcināšanu pašvaldības īpašumos, kā arī organizēšanas un koordinēšanas pasākumus novadā veic vidēji lielā apjomā.