Uzticības tālrunis 67550944
Adrese: Lielvārdes iela 36, Rīga LV-1006, tālr. 67027098, 67027406, e-pasts: info@vaad.gov.lv
A- A+ LV ENG Twitter Facebook Facebook

Meklēšana

Sākums > Ziņas

Ziņas

Šogad septiņos paraugos konstatēta ozolu akūtā kalšana (Acute oak decline)

Ozolu akūtās kalšanas (Acute oak decline) slimības zinātniskajā izpētes projektā sadarbojas Valsts meža dienesta (VMD), AS "Latvijas Valsts meži", Latvijas Lauksaimniecības universitātes "Meža pētīšanas stacijas" (MPS), Latvijas valsts mežzinātnes institūta (LVMI) "Silava", VAAD un SIA "Amber wood", kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes pārstāvji.

Lai novērtētu ozolu kopējo veselības stāvokli un diagnosticētu kokus ar ozolu akūtās kalšanas slimības pazīmēm, 2019. gada vasarā un rudenī VMD apsekojis 436 mežaudžu nogabalus – izvēlētas vairāk nekā viena hektāru lielas audzes, kurās aug liels skaits vismaz 50 gadus vecu ozolu. Ja 2018. gadā vairāk tika pētīta Latvijas rietumu daļa, jo šajā reģionā ir lielāks ozolu audžu skaits, tātad augstākais slimības izplatības risks, tad šogad lielāka uzmanība tika pievērsta Latvijas austrumiem, īpaši Vidzemes, Zemgales un Latgales reģioniem. Vislielākais apsekojamo nogabalu skaits bija Ziemeļvidzemē un Centrālvidzemē - Gaujas Nacionālajā parkā, Zemgalē un Skrīveru dendrārijā.

No aizdomīgiem ozoliem paņemti un VAAD Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā pārbaudīti 46 eksudāta un mizas paraugi. No visiem noņemtajiem paraugiem pozitīvi izrādījušies septiņi paraugi, kas ņemti Vīdalē, Vecsalienā un Bebrenē, šajos paraugos konstatētas abas slimību izraisošās baktērijas - gan Brenneria goodwinii, gan Gibbsiella quercinecans. Savukārt Rankas pagastā un Ungurmuižā ņemtajos paraugos konstatēta tikai baktērijas Gibbsiella quercinecans klātbūtne, bet Murjāņos un Tukuma novada Sātos tikai baktērijas Brenneria goodwinii klātbūtne. Pārējās apsekotajās teritorijās Rudbāržu pagastā, Ruckas parkā, Engurē, Apšupē, Kūjā, Valdekā, Lapskalnā, Billītēs, Zasā, Asarē, Daugavpilī, Dzērvēs, Bēnē, Bukaišos, Blankenfeldē un Grenctālē ņemtie paraugi ir negatīvi. Salīdzinājumam 2018. gadā ozolu akūtā kalšana laboratoriski tika apstiprināta 16 gadījumos.

Apsekojumu veikšana notiek ne tikai iepriekš atlasītajās audzēs, bet arī reaģējot uz iedzīvotāju sniegtajām ziņām par iespējamiem slimības gadījumiem. Pārbaudot  šo informāciju, novērotas ozolu akūtajai kalšanai līdzīgas pazīmes (piemēram, stumbra bojājumi un kalstoši vainagi), taču lielākoties šie bojājumi bija radušies citu faktoru ietekmē (kukaiņu, sēņu u.tml.).

Savukārt LVMI “Silava” 2018. un 2019.gadā veikusi vairākus apsekojumus ozolu audzēs, kurās konstatēta ozolu akūtā kalšana un izveidoti parauglaukumi tās attīstības pētīšanai. 2018. gadā izveidoti četri parauglaukumi Šķēdē, Kazdangā un Cīravā. Monitoringa parauglaukumos tiek ievākti koksnes paraugi no nokaltušiem, saslimušiem un veseliem ozola kokiem, augsnes un citu sugu augiem. 2019. gada rudenī, veicot ierīkoto monitoringa parauglaukumu apsekošanu, kopumā ievākti 223 dažādi paraugi – no 65 ozoliem, kā arī apkārtējās vides objektu (zīles, jauni ozolu dīgsti, citu koku sugu lapas, kukaiņi) un augsnes paraugi. No iegūtajiem paraugiem izdalīti ar ozolu akūto kalšanu saistīto baktēriju Brenneria goodwinii un Gibbsiella quercinecans DNS. Šīs baktērijas atrastas arī augsnes un no citiem kokiem ņemtajos paraugos, kā arī parastās otiņastes kāpurā. Parauglaukumos nav konstatēta šaurspārnu krāšņvaboles Agrilus biguttatus klātbūtne, kuru ar ozolu akūtās kalšanas slimības izplatību saista citu valstu zinātnieki. Apsekojumu laikā tiek novērtēta arī sēņu augļķermeņu un rizomorfu sastopamība uz ozoliem. Šobrīd norisinās darbs pie literatūras analīzes, lai noskaidrotu, kādas patogēnās sēnes raksturīgas ozoliem, kā tās izplatās un vai spēj izraisīt koku bojāeju. Tāpat no 33 inficētajiem ozoliem ievākti līdzās slimības radītajām brūcēm esošās koksnes paraugi, lai novērtētu patogēno sēņu klātbūtni un noteiktu, vai caur baktēriju radītajām brūcēm koki var inficēties ar patogēnajām sēnēm, kas potenciāli varētu veicināt koku straujāku bojāeju. Līdz šim paraugos nav atrastas sēnes, kas tiek uzskatītas par patogēnām.

Apsekojumi notiks arī 2020. gadā. Noslēdzoties 2019. gada rudens apsekojumiem dabā, VMD veic visu iegūto datu apkopošanu un sagatavos informāciju par slimības izplatību Latvijas austrumu daļā. Pēc tam tiks plānots, kādus apsekojumus būtu nepieciešams veikt nākotnē.

Plašāk par projektu.

Mediju kontaktiem:
Dace Ūdre, VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste,
Tālr. 26425173

 

2019.11.25. 11:00:00


Atpakaļ