Uzticības tālrunis 67550944
Adrese: Lielvārdes iela 36, Rīga LV-1006, tālr. 67027098, 67027406, e-pasts: info@vaad.gov.lv
A- A+ LV ENG Twitter Facebook Facebook

Meklēšana

Informācija atjaunota 29.11.2013

Novērojumu kopsavilkumi 2013.gadā

Kvieši, ziemas

6.05-12.05.
Ziemas kvieši atkarībā no novērotā lauka cerošanas sākuma līdz pirmā mezgla stadijās (AS 20-31).
Divos no novērotajiem sējumiem konstatētas pirmās graudzāļu miltrasas pazīmes (pavasara infekcija).
Uz vecākajām lapām saglabājušās kviešu lapu pelēkplankumainības rudens infekcijas pazīmes un atsevišķos laukos konstatēti arī šopavasar izveidojušies plankumi.
Atsevišķus augus bojājušas sakņu puves.
Pirmās laputis konstatētas ≈50% no novērotajiem ziemas kviešu laukiem.
Vienā laukā konstatēti tripši.
Sējumos sastopami atsevišķi spradži un lapgrauži.

13.05-19.05.
Ziemas kvieši atkarībā no novērotā lauka cerošanas sākuma līdz pirmā mezgla stadijās (AS 21-31).
Pateicoties šīs nedēļas sausajiem un saulainajiem apstākļiem, graudzāļu miltrasa sastopama ļoti reti, tā konstatēta vienā no novērotajiem laukiem.
Kviešu lapu pelēkplankumainība sastopama apmēram 40% no novērotajiem laukiem ar nelielu izplatību. Lietainos un mitros laika apstākļos slimības izplatība var pieaugt.
Vienā no laukiem konstatētas pirmās kviešu lapu dzeltenplankumainības pazīmes.
Laputu sastopamība salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu (skat. 06.05-12.05) nav pieaugusi.
Vairākos sējumos sastopami labību lapgrauži nenozīmīgā daudzumā.
Atsevišķus augus bojājušas melnās stiebrmušas.

20.05-26.05.
Ziemas kvieši atkarībā no novērotā lauka stiebrošanas sākuma līdz karoglapas parādīšanās stadijās (AS 30-37).
Kviešu lapu pelēkplankumainība sastopama apmēram 30% (iepriekš 40%) no novērotajiem laukiem. Sastopamības samazinājums izskaidrojams ar kultūraugu strauju attīstību, kad slimības pazīmes paliek uz apakšējām lapām, bet uzskaitītas tiek uz augšējām trim. Lietainos un mitros laika apstākļos slimības attīstība pieaugs.
2 no novērotajiem 26 laukiem konstatētas kviešu lapu dzeltenplankumainības pazīmes, vienā no tiem sasniedzot izplatību 29% ar nelielu vidējo attīstības pakāpi. Graudzāļu miltrasa sastopama tikai dažos laukos.
Tripši nelielā skaitā sastopami 35% no novērotajiem sējumiem.
Vairākos sējumos sastopami labību lapgrauži nenozīmīgā daudzumā, atsevišķos sējumos konstatētas laputis.

27.05-02.06.
Ziemas kvieši atkarībā no novērotā lauka stiebrošanas sākuma līdz karoglapas parādīšanās stadijās (AS 32-45).
Pieaugusi graudzāļu miltrasas sastopamība. Tā konstatēta apmēram 40% no novērotajiem laukiem, pagājušajā nedēļā tikai dažos laukos. Vairākos laukos miltrasas izplatība pārsniegusi 20%.
Vērojams kviešu lapu dzeltenplankumainības attīstības pieaugums, tā sastopama apmēram 40% no novērotajiem laukiem. Vairākos laukos dzeltenplankumainības izplatība ir tuvu 30%.
Kviešu lapu pelēkplankumainība sastopama apmēram 60% (iepriekš 30%) no novērotajiem laukiem ar nelielu izplatību (2-14%).
Vienā laukā konstatētas pirmās brūnās rūsas pazīmes.
Vairākos sējumos sastopami labību lapgrauži nenozīmīgā daudzumā, atsevišķos sējumos konstatētas laputis.

03.06.-09.06.
Ziemas kvieši karoglapas parādīšanās līdz ziedēšanas sākuma stadijās (AS 37-61).
Graudzāļu miltrasa sastopama 43% no novērotajiem laukiem (iepriekš ap 40%). Vairākos laukos miltrasas izplatība pārsniegusi 20% un vienā laukā vidējā attīstības pakāpe tuvojas 5% robežai.
Kviešu lapu dzeltenplankumainība sastopama apmēram 30% no novērotajiem laukiem. Atsevišķos laukos dzeltenplankumainības izplatība ir tuvu 30%.
Kviešu lapu pelēkplankumainība sastopama apmēram 70% (iepriekš 60%) gadījumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu pieaugusi tās izplatība (2-34% atkarībā no inficētā lauka).
Divos laukos konstatētas brūnās rūsas pazīmes.
Labību lapgrauži sastopami bieži, bet nenozīmīgā daudzumā, atsevišķos sējumos konstatētas laputis un tripši. Vienā sējumā konstatēti atsevišķi graudaugu zāģlapseņu kāpuri.

10.06.-16.06.
Ziemas kviešiem karoglapas maksts paplašināšanās līdz pilnzieds (AS 41-65).
Graudzāļu miltrasa sastopama 42% no novērotajiem laukiem (iepriekš 43%). Vairākos laukos miltrasas izplatība pārsniegusi 20% un vienā laukā vidējā attīstības pakāpe tuvojas 5% robežai, atsevišķos sējumos miltrasas pazīmes sastopamas arī uz vārpām.
Kviešu lapu dzeltenplankumainība sastopama 38% (iepriekš ap 30%) no novērotajiem laukiem. Vienā sējumā dzeltenplankumainības izplatība - 50%.
Kviešu lapu pelēkplankumainība sastopama apmēram 96% (iepriekš 70%) gadījumu.
Vienā laukā konstatētas brūnās rūsas pazīmes.
Labību lapgrauži sastopami bieži, bet nenozīmīgā daudzumā, atsevišķos sējumos konstatētas laputis. Dažos sējumos konstatēti atsevišķi graudaugu zāģlapseņu kāpuri.

17.06.-23.06.
Ziemas kviešiem karoglapas maksts paplašināšanās līdz pilnzieds (AS 41-65).
Graudzāļu miltrasa sastopama 50% no novērotajiem laukiem (iepriekš 42%). Kviešu lapu dzeltenplankumainība sastopama 35% (iepriekš ap 38%) no novērotajiem laukiem. Vienā sējumā dzeltenplankumainības izplatība - 60%. Attīstības pakāpe nevienā no novērotajiem laukiem nesasniedz saimnieciski nozīmīgu.
Kviešu lapu pelēkplankumainība sastopama 90% (iepriekš 96%) gadījumu.
Vienā laukā konstatētas brūnās rūsas pazīmes un vienā sējumā vārpas inficējusi vārpu plēkšņu pelēkplankumainība.
Labību lapgrauži sastopami bieži, bet nenozīmīgā daudzumā, atsevišķos sējumos konstatētas laputis. Dažos sējumos konstatēti atsevišķi graudaugu zāģlapseņu kāpuri.

24.06.-30.06.
Ziemas kviešiem ziedēšanas beigas līdz piengatavības vidus (AS 69-75).
Brūnā rūsa konstatēta vienā laukā. Vienā sējumā konstatēta arī graudzāļu stiebru rūsa.
Graudzāļu miltrasa sastopama nelielā daļā no novērotajiem laukiem.
Kviešu lapu dzeltenplankumainība sastopama 70% (iepriekš ap 35%) no novērotajiem laukiem. Attīstības pakāpe nevienā no novērotajiem laukiem nesasniedz saimnieciski nozīmīgu līmeni.
Kviešu lapu pelēkplankumainība sastopama 100% (iepriekš 90%) gadījumu.
Vienā laukā vārpas inficējusi vārpu plēkšņu pelēkplankumainība.
Labību lapgrauži sastopami bieži, bet nenozīmīgā daudzumā, atsevišķos sējumos konstatētas laputis. Dažos sējumos konstatēti atsevišķi graudaugu zāģlapseņu kāpuri.

01.-07.07.
Ziemas kviešiem ziedēšanas beigas līdz vēlā piengatavība (AS 69-77).
Brūnā rūsa ar nozīmīgu izplatību konstatēta vienā laukā.
Graudzāļu miltrasa sastopama nelielā daļā no novērotajiem laukiem.
Kviešu lapu dzeltenplankumainība sastopama 50% (iepriekš ap 70%) no novērotajiem laukiem. Attīstības pakāpe atsevišķos laukos sasniedz saimnieciski nozīmīgu līmeni (virs 5%).
Kviešu lapu pelēkplankumainība sastopama 83% (iepriekš 100%) gadījumu. Attīstības pakāpe vairākos laukos sasniedz saimnieciski nozīmīgu līmeni (virs 5%).
33% no laukiem vārpas inficējusi vārpu plēkšņu pelēkplankumainība, iepriekš vienā laukā.
Konstatēti sakņu puvju bojājumi.
Labību lapgrauži sastopami bieži, bet nenozīmīgā daudzumā, atsevišķos sējumos konstatētas laputis.

08.-14.07.
Ziemas kviešiem agrā piengatavība līdz mīkstā dzeltengatavība (AS 73-85).
Brūnā rūsa konstatēta vienā laukā.
Graudzāļu miltrasa sastopama reti.
Kviešu lapu dzeltenplankumainība sastopama 33% (iepriekš ap 50%) no novērotajiem laukiem.
Kviešu lapu pelēkplankumainība sastopama 45% (iepriekš 83%) gadījumu. Lapu infekciju sastopamības samazināšanās notiek, jo atmirst lapas un nav ko inficēt.
Vārpu plēkšņu pelēkplankumainība inficējusi vārpas 94% (iepriekš 33%) no novērotajiem laukiem.
Uz vārpām parādās melnais sodrējums. Vienā laukā konstatētas pirmās vārpu fuzariozes pazīmes.
Konstatēti sakņu puvju bojājumi, kas izpaužas kā baltvārpainība.
Atsevišķos sējumos konstatēti labību lapgrauži, laputis un mīkstblaktis.

15.-21.07.
Ziemas kviešiem agrā dzeltengatavība līdz dzeltengatavības beigas (AS 83-87).
Sastopama kviešu lapu dzeltenplankumainība un pelēkplankumainība.
Vārpu plēkšņu plankumainība inficējusi vārpas visos (iepriekš 94 %) novērotajos laukos.
Atsevišķos laukos konstatētas vārpu fuzariozes pazīmes.
Konstatēta baltvārpainība.

22.-28.07.
Ziemas kviešiem agrā dzeltengatavība līdz pilngatavība (AS 83-89).
Sastopamas kviešu lapu pelēkplankumainības pazīmes.
Vārpu plēkšņu plankumainība inficējusi vārpas visos novērotajos laukos.
Atsevišķos laukos konstatētas vārpu fuzariozes pazīmes.
Konstatēta baltvārpainība un atsevišķas vārpas klāj melnais sodrējums.

29.07.-04.08
Ziemas kviešiem mīkstā dzeltengatavība līdz pilngatavība (AS 85-89).
Reti pamanāmas kviešu lapu pelēkplankumainības pazīmes.
Vārpu plēkšņu plankumainība inficē vārpas lielākajā daļā novēroto lauku.
Vairākos laukos konstatētas vārpu fuzariozes pazīmes.
Lielākajā daļā lauku vārpas klāj melnais sodrējums.

12.08.-18.08.
Ziemas kviešiem pilngatavība (AS 89). Vairums sējumu nokulti.

02.09.-09.08.
Pirmajiem rudens sējumiem virs augsnes parādās dīgļlapas un izveidojusies pirmā lapa (AS 10-11).
Vienā sējumā konstatēti daži spradži.

09.09.-15.09.
Daži sējumi tikko apsēti, agrāk iesētajos izveidojusies otrā lapa (AS 0-12).
Atsevišķos gadījumos konstatēts neliels skaits spradžu un laputu.

16.09.-22.09.
Daži sējumi tikko apsēti, agrāk iesētajos izveidojusies trešā lapa (AS 0-13).
Atsevišķus augus bojā sakņu puves.
Atsevišķos gadījumos konstatēti labību lapgrauži, neliels skaits laputu un spradžu. Nelielus bojājumus izdara sprakšķu kāpuri.

23.09.-29.09.
Koleoptiles parādīšanās no sēklas līdz sāndzinumu veidošanās sākums (AS 7-20).
Atsevišķus augus bojā sakņu puves.
Atsevišķos gadījumos konstatēti labību lapgrauži un neliels skaits laputu.
Nelielus bojājumus izdara sprakšķu un melno stiebrmušu kāpuri.

30.09.-27.10.
Ziemas kviešiem sadīgšana līdz cerošanas vidus (AS 09-25).
Kviešu lapu pelēkplankumainība sastopama vairumā lauku, dažos ar izplatību virs 30%.
Vienā laukā konstatētas brūnās rūsas pazīmes.
Vairākos laukos parādījušās graudzāļu miltrasas pazīmes.
Atsevišķus augus bojā sakņu puves.
Līdz oktobra vidum sējumos bija sastopamas atsevišķas laputis.
Melno stiebrmušu kāpuru bojājumi sastopami katrā laukā, bet ar nenozīmīgu izplatību.
Atsevišķos gadījumos konstatēti atsevišķi spradži, nelielus bojājumus izdara sprakšķu kāpuri.

28.10.-29.11.
Ziemas kvieši pirms ziemošanas sasnieguši sāndzinumu veidošanās sākumu līdz cerošanas vidu (AS 20-25).
Kviešu lapu pelēkplankumainība konstatēta 50% no novērotajiem laukiem. Vairākos laukos Latgalē konstatētas brūnās rūsas pazīmes.
Vairākos laukos novembra vidū bija vērojama nozīmīga graudzāļu miltrasas izplatība (20-98%), bet vidējā attīstības pakāpe bija robežās 0.01-4%.
Atsevišķus augus bojā sakņu puves.
Vietām sastopami melno stiebrmušu un sprakšķu kāpuru bojājumi.