Uzticības tālrunis 67550944
Adrese: Lielvārdes iela 36, Rīga LV-1006, tālr. 67027098, 67027406, e-pasts: info@vaad.gov.lv
A- A+ LV ENG Twitter Facebook Facebook

Meklēšana

Sākums > Par VAAD > Vēsture > Augu karantīnas vēsture Latvijā

Augu karantīnas vēsture Latvijā

Augu karantīnas dienesta vēsture Latvijā aizsākās 1946.gadā, kad tika izveidota Latvijas PSR Valsts augu karantīnas inspekcija. Tās sastāvā ietilpa: 6 robežpunkti – Rīgas, Liepājas un Ventspils jūras ostas, dzelzceļa stacijas “Rīga – Preču”, Rīgas (centrālais – galvenais) pasts un Rīgas lidosta, 10 starprajonu karantīnas punkti – Daugavpils, Dobele, Gulbene, Jēkabpils, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera, Ventspils, kā arī Augu karantīnas laboratorija. 1962.gadā tika izveidota fumigācijas nodaļa. Latvijas teritorijā atradās 2 karantīnas–introdukcijas audzētavas: Zinātņu akadēmijas Botāniskajā dārzā Salaspilī un Talsu rajona kolhozā “Draudzība”. Tās bija paredzētas Botāniskā dārza un Latvijas lauksaimniecības vajadzībām no ārzemēm ievestā augļu koku un ogulāju, puķu un dekoratīvo augu stādāmā materiāla pārbaudei (slēptās infekcijas atklāšanai) un pavairošanai.1967.gadā Augu karantīnas inspekciju pārdēvēja par Augu karantīnas robežinspekciju.

Augu karantīnas robežinspekcija veica no ārvalstīm ienākušo augu valsts izcelsmes kravu un transporta līdzekļu fitosanitāro kontroli robežpunktos, izsniedza fitosanitāros sertifikātus augu valsts produkcijas nosūtīšanai uz ārvalstīm un pārvietošanai PSRS iekšienē.

Ja, veicot kravu fitosanitāro kontroli, tika atklāti augu karantīnas organismi, tos iznīcināja, lai novērstu to tālāku izplatīšanu. Fumigācijas nodaļa veica augu produkcijas dezinfekcijas pasākumus (fumigāciju), lai iznīcinātu augu karantīnas un citus kaitīgos organismus visā Baltijas teritorijā. Visbiežāk fumigācijai pakļautās kravas bija kuģi ar kakao pupiņām no Āfrikas, kokvilnu no Ēģiptes, apelsīniem no Marokas. Latvijā bija uzceltas 2 fumigācijas kameras apelsīnu dezinfekcijai no Vidusjūras augļu mušas, kuras saimniekaugu spektrs ir ļoti plašs un tās izplatīšana nodarītu nopietnus postījumus augļkopībā un dārzkopībā. Fumigācijas nodaļa darbā izmantoja galvenokārt 2 gāzes: hlorpikrīnu un brommetilu.

Regulāri katru gadu augu karantīnas inspektori veica pārbaudes un noņēma paraugus, lai noteiktu valsts fitosanitāro situāciju un konstatētu valstī sastopamo augu karantīnas organismu izplatību. Kvalificēti laboratorijas speciālisti veica augsnes, augu un augu produktu paraugu testēšanu, nosakot augu karantīnas un citu kaitīgo organismu klātbūtni. Tajā laikā augu karantīnas organismu nebija daudz, pārbaudes veica kartupeļu zeltītās nematodes, kartupeļu vēža, Kolorado vaboles, linu plankumainības ”Pasmo”, kā arī karantīnas nezāļu atklāšanai. Pamatojoties uz Augu karantīnas laboratorijā iegūtajiem rezultātiem, inspektori noteica fitosanitāros pasākumus šo organismu apkarošanai un pārbaudīja to izpildi. Laboratorijas speciālisti regulāri apmācīja inspektorus gan teorētiskos kursos, gan praktiskās nodarbībās - kā jānoņem paraugi augu karantīnas organismu un citu bīstamo organismu atklāšanai un kā tos identificēt.

1991.gadā Latvijas Augu karantīnas robežinspekcija tika pievienota Valsts augu aizsardzības stacijai (VAAS) kā Augu karantīnas nodaļa un tika izveidoti VAAS fitosanitārās kontroles punkti valsts Austrumu robežas muitas robežkontroles punktos: Pāternieki, Terehova un Grebņeva. Jauns fitosanitārās kontroles punkts tika izveidots arī Salacgrīvas ostā. Šajā laikā mainījās ārējās tirdzniecības struktūra. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas palielinājās importa produkcijas daudzums un sortiments: pavairojamais un stādāmais materiāls, augļi, dārzeņi, grieztie ziedi u.c. produkcija, kā arī stipri palielinājās valstu skaits, no kurām ieveda augu valsts produkciju. Tā kā ne visos valsts muitas robežkontroles punktos bija izveidoti fitosanitārās kontroles punkti, tad bija problēmas veikt importētās augu valsts produkcijas pārbaudi pirms ievešanas valstī. Tas palielināja iespēju ievest un izplatīt valstī jaunus bīstamus kaitīgos organismus. Palielinājās arī pārtikas un lopbarības graudu, it īpaši – kokmateriālu eksports. Palielinājās valstu skaits, uz kurām Latvija eksportēja augu valsts produkciju.

1992.gadā Latvija iestājās Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijā, un Augu karantīnas nodaļas speciālisti sāka aktīvi piedalīties sanāksmēs un starptautiskajos semināros par fitosanitārajiem jautājumiem.

1996.gadā Augu karantīnas nodaļa sāka darbu pie Eiropas Savienības un Latvijas fitosanitārās likumdošanas saskaņošanas.

1997.gadā tika izveidota Sanitārā robežinspekcija, kas pārņēma no Augu karantīnas nodaļas importa augu un augu produktu kravu fitosanitārās kontroles funkcijas muitas robežkontroles punktos. Augu karantīnas departaments sagatavo metodiskos norādījumus par kravu fitosanitāro kontroli, pārbauda ar fitosanitāro kontroli saistītos noformētos dokumentus, veic Sanitārās robežinspekcijas inspektoru praktisko apmācību.

No 1999.gada Augu karantīnas nodaļa bija Valsts augu aizsardzības dienesta struktūrvienība ar:

  • Fitosanitārās kontroles organizācijas daļu,
  • Augu karantīnas (fitosanitāro) laboratoriju;
  • Fitosanitārās kontroles punktiem rajonos;
  • Fumigācijas daļu.

2001.gadā Valsts augu aizsardzības dienestā notika reorganizācija. Kopš šī laika pastāv Augu karantīnas departaments.