Uzticības tālrunis 67550944
Adrese: Lielvārdes iela 36, Rīga LV-1006, tālr. 67027098, 67027406, e-pasts: info@vaad.gov.lv
A- A+ LV ENG Twitter Facebook Facebook

Meklēšana

Sākums > Jautājumi un atbildes

Mēslošanas līdzekļi

Lapa 1 no 10 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Nākošā Pēdējā

Laimonis Gūtmanis, 2017.05.06. 0:40:33
Labdien! Vēlos iznīcināt nezāles no zāliena, taču nevaru atrast nevienu selektīvu herbicīdu divdīgļlapju iznīcināšanai. Varbūt, ka jūs varētu palīdzēt un ieteikt kur atrast un kā tagad drīkst lietot? Prasīju veikalā, saka ka tagad ir aizliegts bez sertifikāta to iegadāties, Vacija, Anglija, ASV var brīvi iegadāties internet veikalos lai uzturēt labu zālienu, kāpēc pie mums nedrīkst. Paldies.

Atbilde:


Jānis, 2017.03.22. 15:02:24
Labdien , vēlamies no Turcijas ievest Latvijā silīcija granulas , ko plānojam piejaukt klāt kūdrai . Kāda dokumentācija būtu nepieciešama , ja plānots tirgot Eiropas Savienībā un eksportēt ārpus Eiropas Savienības: 1) tīras silīcija granulas 2) silīcija granulas sajauktas ar kūdru ? Ar cieņu, Jānis

Atbilde:

Ja Jūs plānojat Latvijā tirgot silīcija granulas kā substrātu, t.i., kā materiālu, kurā paredzēts audzēt augus, tad šīs granulas Jums ir jāreģistrē Mēslošanas līdzekļu valsts reģistrā vai jākārto dokumenti savstarpējās atzīšanas principa piemērošanai (iekļaušanai paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā). Skat., MK 01.09.2015 noteikumu nr. 506 ,,Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi” 15. un 34. punktu. Eiropas Kopienā šobrīd nav vienotu prasību substrātu kvalitātei, to marķējumam un apritei. Katrā valstī šīs prasības var atšķirties. Tas pats attiecināms uz valstīm ārpus Eiropas Savienības. Ekonomikas ministrijā ir izveidots Vienotais Produktu kontaktpunkts. Produktu kontaktpunkti sniedz informāciju par konkrētās dalībvalsts noteikumiem, kurus piemēro pirms preču laišanas tirgū. Tāpat Vienotie Produktu kontaktpunkti sniedz atbildīgo iestāžu kontaktinformāciju, lai ar tām varētu sazināties nepastarpināti.
Aiga, 2016.07.04. 16:12:54
Labdien ! Fiziskas pesonas zemes īpašums robežojas ar cita īpašnieka zemes īpašumu, kurš lielā platībā audzē rapsi. Šie rapšu lauki tiek apmigloti (mēsloti). Vai ir iespējams oficiāli saņemt informāciju par to, kādu mēslojumu šis zemes īpašnieks izmanto savu rapšu lauku apstrādei. Informācijai nepieciešama, lai varētu secināt, vai šīs darbības rapšu laukā var būt kaitīgas citām kultūrām, kas atrodas kaimiņos.

Atbilde:

Labdien! Informāciju par to kādi mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļi tiek lietot kaimiņa laukā, jājautā tā saimniekam. Saskaņā ar MK 13.12.20111. Nr.950 9.punkts nosaka: "Augu aizsardzības līdzekļus atļauts lietot tikai tam mērķim un pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas minēti marķējumā, nepārsniedzot norādīto devu, kā arī ievērojot marķējuma prasības par augu aizsardzības līdzekļu atšķaidīšanu un maisījumu gatavošanu pirms lietošanas, kultūrauga attīstības stadiju, apstrāžu skaitu sezonā, nogaidīšanas laiku no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai un ierobežojumus attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību.". Tātad, atbildot uz Jūsu jautājumu, lietojot augu aizsardzības līdzekļus tie nedrīkst nodarīt kaitējumu citām kultūrām, kas atrodas kaimiņos.
gunārs, 2016.03.26. 17:28:45
Labdien! Gribētu ļoti noklausīties koncentrētu lekciju ,konsultāciju) par augu aizsardzību piemājas dārzā (ciematā). Piem.- kad ko miglot,(ābeles, plūmes, ķiršus, ogu krūmus,rozes, flokšus, rododendrus) ar ko miglot un kur to visu var iegādāties? Dzīvoju Ozolnieku novadā

Atbilde:

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) ikdienā individuālas konsultācijas/lekcijas nesniedz, bet neatsakām, ja mūsu speciālistus ar lekcijām uzaicina kāds pasākuma organizators. Tuvākajā laikā šāda lekcija būs 23.04 Ķīpsalā - izstādē "Nature Expo 2016" plkst.13.00 „Kaitnieki mūsu dārzā”. 30.04 un 01.05 piedalīsimies Siguldā Stādu parādē, kur sniegsim konsultācijas par kaitīgajiem organismiem.
Kristīne , 2016.03.23. 12:52:30
Labdien! Ja es vēlētos Latvijā ievest un tirgot tādus dabiskus mēslošanas līdzekļus kā jūraszāļu milti un ekstrakts, lavas milti u.tml. - kādi normatīvi nosaka kārtību, kā tas izdarāms, kādas ir prasības? Paldies!

Atbilde:


Toms, 2016.01.25. 11:06:50
Sveiki! Vēlētos uzzināt vai kautkur ir pieejamas vidējās šķidrmēslu analīzes?

Atbilde:

Informāciju par kūtsmēslu ieguves apjomiem un to sastāvu varat atrast mājaslapas sadaļā "Normatīvie akti" > "Mēslošanas plānu uzraudzība”. MK 23.12.2014 noteikumu nr.834 2.pielikumā; http://www.vaad.gov.lv/sakums/normatvie-akti/meslosanas-planu-uzraudziba.aspx
Rinalds, 2015.11.13. 19:29:59
Sveicinati! Ja es velos uzsakt ( ka zemes ipasnieks ) melnzemes, kudras, kutsmeslu pakosanu un tirgosanu. Vai ir nepieciesamas kadas atlaujas?

Atbilde:

Mēslošanas līdzekļu un substrātu valsts reģistrā (turpmāk – reģistrs) ir jāiekļauj tirdzniecībai paredzētie mēslošanas līdzekļi un augu augšanas substrāti, izņemot gadījumus, ja mēslošanas līdzekļi un substrāti tiek ražoti pēc individuāliem pasūtījumiem, piegādājot gala patērētājiem. Nav jāreģistrē kūdra bez citiem piemaisījumiem un kūdra, kas ir neitralizēta tai pievienojot kaļķošanas materiālu. Ja kūdrā ir iestrādātas kādas citas sastāvdaļas, piemēram, minerālmēsli, tā ir uzskatāma par augu augšanas substrātu. Ja vēlaties pārpakot un reģistrēt, kāda cita ražotāja saražotos mēslošanas līdzekļus un substrātus, to iespējams izdarīt tikai pēc tam, kad produktus reģistrā iekļāvis ražotājs. Lai reģistrētu produktus, lūdzu vērsieties Valsts augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas departamentā, tel. 67550920
Vilnis, 2015.09.30. 15:45:01
Labdien, mūsu ražotā mēslošanas līdzekļa (kaļķakmens milti, fasēts 20 kg maisos) viens pārdevējs gatavojas atvērt veikalu ķēdi arī Lietuvā. Jautājums - vai VAAD reģistrācijas apliecība varētu derēt arī Lietuvā (ražots, iepakots tak Latvijā?) vai tomēr jākārto apliecība arī Lietuvai? Un ja tomēr ES brīvais tirgus atkal nedarbojas un nepieciešama lietuviešu apliecība - kāda ir Lietuvas kolēģu adrese, nosaukums vai mājas lapa?

Atbilde:

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija Regula (EK) Nr.764/2008, ar ko nosaka procedūras, lai dažus valstu tehniskos noteikumus piemērotu citā dalībvalstī likumīgi tirgotiem produktiem, ja produkts (Jūsu gadījumā – kaļķošanas materiāls) ir atzīts (reģistrēts) Latvijā, tam citā Eiropas Kopienas dalībvalstī var piemērot savstarpējas atzīšanas principu. Par prasībām mēslošanas līdzekļu apritei un savstarpējās atzīšanas piemērošanas nosacījumiem Lietuvā lūgums interesēties: .
Gints, 2015.08.27. 16:06:28
Labdien Vai digestāta separētās frakcijas (sausna apmēram 25%) drīkst rudenī lietot uz augiem kā papildmēslojumu, to neiestrādājot?

Atbilde:

MK 23.12.2014 noteikumu Nr.834 ,, Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem” 3.3.6.apakšpunkts nosaka, ka šķidros kūtsmēslus, fermentācijas atliekas (digestātu) un vircu neiestrādā, ja tos lieto kā papildmēslojumu. Noteikumi nenosaka atsevišķas prasības digestāta frakcijām. Tomēr vēršam uzmanību, ka separētā frakcija pēc savām agroķīmiskajām īpašībām ir tuvāka pakaišu kūtsmēsliem, tāpēc agronomiski pareizāk būtu tos lietot līdzīgi kā pakaišu kūtsmēslus, t.i., iestrādājot augsnē, tādējādi samazinot slāpekļa zudumus.
Gints, 2015.05.27. 13:18:12
Labdien Kādas ir prasības digestāta lietošanai lauksaimniecības zemes mēslošanā? Likumā ir atrunāts par kūtsmēsliem, ka jāiestrādā 12 vai 24 stundu laikā, ja lieto kā pamatmēslojumu. Vai, lietojot digestātu rudenī, to var neiestrādāt augsnē?

Atbilde:

Uz digestātu jeb fermentācijas atliekām tiek attiecinātas visas tās pašas MK 23.12.2014 noteikumu Nr.834 prasības, kas uz kūtsmēsliem. Tas nozīmē, ka pēc izkliedēšanas, digestāts augsnē jāiestrādā 24 stundu laikā, izņemot, ja to lieto kā papildmēslojumu (Noteikumu 3.3.6.apakšpunkts). Ja digestātu lieto rudenī, tad tas ir jāiestrādā augsnē (Noteikumu 3.3.7.apakšpunkts).

Uzdot jautājumu

Vārds:

E-pasts:

Jautājums: