Uzticības tālrunis 67550944
Adrese: Lielvārdes iela 36, Rīga LV-1006, tālr. 67027098, 67027406, e-pasts: info@vaad.gov.lv
A- A+ LV ENG Twitter Facebook Facebook

Meklēšana

Sākums > Jautājumi un atbildes

Latvāņu ierobezošana

Lapa 1 no 3 1 2 3 Nākošā Pēdējā

Andrejs, 2016.06.28. 11:15:34
Doles salas krasti visi aizauga ar latvaniem - bailes tuvoties pie Daugavas. Kapec zemes ipashnieki ar tiem necinas? Par to ir paredzeta administrativa atbildiba. Splauj uz likumu? Vai uz Valsts ar vinjas likumiem?

Atbilde:

Lūdzam pārliecināties http://karte.vaad.gov.lv/, vai Jūsu pieminētā invadētā teritorija ir uzmērīta un iekļauta datu bāzē (pie slāņu atzīmes jāieliek ķeksis pie latvāņu slāņa). Ja nav, lūdzam ziņot, kur atrodas pieminētā invadētā teritorija. 2.Sūdzību par pasākumu neveikšanu lūgums sniegt attiecīgajai pašvaldībai, kuras teritorijā ir minētā invazīvā latvāņa audze (Salaspils novadam, Ķekavas novadam vai Rīgas pilsētai), vai mums Valsts augu aizsardzības dienesta Rīgas reģionālajā un vispārējās uzraudzības nodaļā. Lūgums norādīt konkrētu vietu, par kuru ir sūdzība, un Jūsu konktaktinformāciju, lai iespējams kā rīkoties.
janīna, 2015.03.17. 21:43:50
nomāju no īpašnieces zemi , kur ir latvāņu audze ap 0.2ha.man ir bioloģiskā saimniecība , piena lopkopība. īpašniecei viss ir tikai solījumu līmenī , ja kaut ko dara , tad tikai tad , kad jau latvāņi ir noziedējuši un nogatavojas sēklas.nopļaut tur nevar , jo ir ēku gruveši , celmi , akmeņi. kā bioloģiskā saimniecība var ierobežot to izplatību?

Atbilde:

Ja herbicīdu lietošana kādu iemeslu dēļ nav iespējama, atliek tikai mehāniskie iznīcināšanas veidi, piemēram, pļaušana ar auklas trimeri, ievērojot darba drošību.
Aivars, 2014.01.25. 9:47:33
Sakiet lūdzu, kā tiek sodīta pašvaldība ja tā savās teritorijās neiznīcina latvāņus?

Atbilde:

Saskaņā ar Latvijas likumdošanu "Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss" 51.2 pantu par Sosnovska latvāņa ierobežošanas neveikšanu administratīvo sodu var uzlikt tikai fiziskai vai juridiskai personai. Pašvaldību un to amatpersonu administratīvā atbildība kodeksā nav paredzēta.
juris, 2013.09.17. 12:13:36
Vai latvāņi katru gadu ir jāappļauj līdz kaut kādam konkrētam datumam, jo VAAD mājas lapā rakstīts, ka latvāņu sēklas nogatavojas līdz augusta beigām, septembra sākumam? Latvāņu izplatība notiek ar sēklām. Tāpēc šāds jautājums. Ja nav noteikts konkrēts datums, tad pašvaldības policija vai VAAD var stādīt administratīvos pārkāpuma protokolus fiziskām un juridiskām personām par latvāņu izplatības ierobežojošo pasākumu neveikšanu jau maijā, kad ir parādījušies latvāņu zaļie dzinumi?

Atbilde:

Likumdošanā nav noteikts laiks, kad var veikt uzraudzību. Tas var atšķirties starp uzraugāmajām institūcijām, kā tajās noteikts. Tā kā likumdošanā noteikta atbildība īpašniekam vai valdītājam iznīcināt vai ierobežot latvāni, kā arī informēt VAAD par laiku, kad plānots veikt latvāņa iznīcināšanas pasākumus, un izmantojamo metodi, tad var uzskatīt, ka pasākumi netiks veikti un uzraudzību var veikt arī maijā. Tā kā atsevišķas ierobežošanas metodes pieļauj ierobežošanu veikt arī vēlāk, tad pārbaudes laikā persona var norādīt, ka tomēr plāno veikt pasākumus, saplānot ierobežošanas pasākumus un par tiem iesniegt iesniegumu VAAD. Šādā situācijā uzraugošajai institūcijai vajadzētu noteikt laiku izplatības ierobežošanai un pēc noteiktā laika doties atkārtotā pārbaudē, jo mērķis ir iznīcināt invazīvos latvāņus, nevis sodīt. Ja sēklas jau nogatavojušās un izplatības ierobežošana nokavēta, tad, visticamāk, attiecīgajā veģetācijas sezonā papildu laiks izplatības ierobežošanai netiks dots. Atkārtota pārbaude var notikt gada laikā, kad var tikt piemērots attiecīgi lielāks sods par atkārtotu pārkāpumu.
Elita, 2013.09.16. 9:51:17
Labdien! Gribēju uzzināt,vai nokaltis latvāņu zieds ir indīgs?Respektīvi-ir doma,ka no kaltuša ziedu čemura var uztaisīt bērnam dārziņā kompozīciju,liekot daudz ko klāt,bet-vai tādus drīkst ņemt...un vēl nest uz dārziņu? Paldies!

Atbilde:

Ļoti jāizvērtē, kā šī kompozīcija tiks lietota un kur novietota. Ja tā tiktu novietota vietā, kur bērnam nav iespēja tikt klāt, tad varētu. Ja tomēr iespēja, ka bērns var tikt klāt vai varētu būt kāds alerģisks bērniņš, kuru tas ietekmētu, tad tomēr nevajadzētu. Risks ir neliels, bet pastāv, kas var izpausties alerģiskiem vai jutīgiem cilvēkiem, ar latvāņu kompozīcijām pastāv arī sēklu izsēšanās risks
Valērijs, 2013.06.28. 17:05:14
Sveicināti, vai pašvaldībai ir tiesības uzlikt administratīvo sodu par to, ka manā īpašumā valsts ceļu aizsargjoslā aug latvāņi? Ja var tad uz kādu normatīvo aktu bāzes tas tiek darīts?

Atbilde:

Jā, var. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.2 pantu "Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšana" Par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no četrsimt līdz divtūkstoš latiem.
Pašvaldība, 2013.06.14. 11:51:16
Vai pašvaldībām ir iespējams iegūt papildus līdzekļus no valsts vai eiropas cīņai ar latvāņiem

Atbilde:

Šis jautājums nav VAAD kompetencē. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumi Nr.559 "Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi" 12.punktu pašvaldības apstiprina latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumu organizatorisko plānu, saskaņā ar kuru tās organizē un koordinē latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumus.
Ēriks, 2013.01.27. 20:55:39
Vai ir kaut kāda uzskaite cik liela platība ar latvāņiem pieder valstij,cik pašvaldībām un cik privātajam sektoram. Kādreiz Eiropa deva Latvijai 14 miljonus eiro latvāņu iznīcināšanai?Kur tie palika? Vai pašvaldības vai valsts varētu atdot īpašumā vai lietošanā privātpersonām ar latvāņiem aizaugušās teritorijas ar tādu noteikumu,ka latvāņi tiks iznīcināti.

Atbilde:

1) Jā, tāda uzskaite ir. Dati uz 25.10.2012. ir šādi: Fizisku personu piederošās teritorijās konstatēti latvāņi 6476,124 ha, juridisku perosnu piederošajās teritorijās - 1690,2155 ha; pašvaldību teritorijās - 146,9389 ha; valstij piederošajās teritorijās - 133,15499 ha; bezsaimnieka teritorijās - 2194,5525 ha. 2) Eiropa Latvijai nekad nav devusi naudu latvāņu iznīcināšanai šādā veidā un apjomā. 2008.gadā pašvaldībām bija iespēja rakstīt projektus un tādējādi piesaistīt finansējumu. Par šo jautājumu atbildīga un sīkāku informāciju variet meklēt bijušajā Vides ministrijā, tagadējā VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Informācija saskaņā ar Vides ministrijas sagatavoto un 2008.gada 15.decembrī Valsts kancelejā iesniegto informatīvo ziņojumu „Par „Latvāņu izplatības ierobežošanas programmu 2006.-2012.gadam” noteikto uzdevumu izpildi”: „2008.gadā ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumi veikti Siguldas novada domes, Vaives pagasta, Iecavas novada, Priekuļu pagasta, Tukuma, Kandavas novada, Laucienes pagasta teritorijas, Irlavas pagasta, Lubānas novada, Krāslavas rajona Svariņu pagasta zemēs. Barkavas pagasta padome grāvju un ceļmalu pļaušanai iegādājusies teleskopisko pļaujmašīnu.” Par pēdējo jautājumu ieteikums griezties pie pašvaldībām vai par attiecīgo kadastru konkrētā abildīgā valdītāja. Valsts augu aizsardzības dienestam zināms, ka vairākos novados par to, ja iznīcina latvāni savā īpašumā, var saņemt ievērojamu nodokļu atlaidi, piem., Siguldas un Ķekavas novados.
Dace, 2012.09.04. 10:09:54
Labdien! Vai citās ES valstīs, līdzīgi kā Latvijā, Sosnovska latvānis ir atzīts par invazīvo augu? Vai tur darbojas valsts finansēta programma šo augu apkarošanai?

Atbilde:

Par invazīvu latvānis atzīts vairākās valstīs (Eiropā ievestas 3 invazīvās latvāņu sugas - Sosnovska, Mantegaca un Persijas latvāņi, kas līdzīgas pēc izskata un to radītā kaitējuma, katra attiecīgi izplatījušās tajās vietās, kur ievestas). Tomēr ierobežošana valsts mērogā nenotiek visā Eiropā. Norādām dažus piemērus. Beļģijā latvānis atzīts par invazīvu. Tur iedzīvotāji iesaistās sabiedriskajā monitoringā un informē par teritorijām, kur tas atrodams. Notiek arī ierobežošana. Latvānis var invadēt arī citas teritorijas, ko šādā veidā cenšas nepieļaut. Lietuvā kādu laiku bija iekļauts karantīnas organismu sarakstā, bet tas nebija saskaņā ar Eiropas Savienības likumdošanu, tāpēc to mainīja. Šobrīd valsts uzsākusi projektu par šo un vēl dažām invazīvajām augu sugām, kas ir jauns, tikko apstiprināts un tā īsti vēl nav sācis darboties, tāpēc nav sīkākas informācijas. Igaunijā bija valsts programma, bet šobrīd finansējuma trūkuma dēļ tā neīstenojas kā paredzēts. Čehijā latvānis atzīts par invazīvu. Uz Latviju pirms vairākiem gadiem bija atbraukusi inspektoru grupa gūt informāciju arī par latvāņu uzmērīšanu. Ārpus Eiropas Savienības - Norvēģijā latvāņus pļauj un ķīmiski apstrādā.
biruta mellina, 2012.06.23. 12:27:12
Ka var apkarot latvanus sava privat ipasuma, respektivi Smiltenes pagasta, gar ezermalu lidzas parkam un kaiminam kuri neplauj zali. Vispar kas ir vislabaka metode apkarosanai paslaik? Ludzu. Ari vai ir kads pabals no valsts? PAteicos Biruta

Atbilde:


Uzdot jautājumu

Vārds:

E-pasts:

Jautājums: