Uzticības tālrunis 67550944
Adrese: Lielvārdes iela 36, Rīga LV-1006, tālr. 67027098, 67027406, e-pasts: pasts@vaad.gov.lv
A- A+ LV ENG Twitter Facebook Facebook

Meklēšana

Sākums > Ziņas

Ziņas

Augsnes minerālā slāpekļa monitoringa rezultāti 2020. gada pavasarī

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) īpaši jutīgajās teritorijās ik gadu veic augsnes minerālā slāpekļa monitoringu. Šogad ņemot vērā, ka augsne aramkārtas dziļumā nebija sasalusi, paraugi monitoringa vajadzībām ņemti 25. un 26. februārī, kas ir par trīs nedēļām ātrāk nekā pērn (19. un 20. martā). Paraugi paņemti 47 monitoringa laukos, kuri izvietoti: Bauskas novadā – 12, Dobeles – 7, Jelgavas – 11, Krimuldas – 6, Mārupes – 4, Olaines – 1, Tērvetes – 6.

1. Nitrātu slāpeklis (NO3-N) augsnē 0-30 cm dziļumā

Veģetācijas sezonas sākumā, kad augu sakņu sistēma vēl nav pietiekami attīstījusies, galvenais slāpekļa avots augiem ir nitrātu slāpeklis 0 - 30 cm slānī. Nitrātu slāpekļa daudzums līdz 10 kg ha-1 šinī slānī ir uzskatāms par zemu. Šogad lielākajā daļā monitoringa lauku ir zems nitrātu saturs, izņemot Dobeles novadu, kur 57 % lauku tas vērtējams kā vidējs, un vienu lauku Mārupes novadā, kas 2019. gada rudenī bija mēslots ar digestātu, un kur ir augsts nitrātu saturs.

NO3–N, kg ha-1 0-30 cm augsnes slānī, dabīgi mitras augsnes Monitoringa lauki pa nodrošinājuma grupām, %
Bauska Dobele Jelgava Mārupe/Olaine Tērvete Krimulda
Līdz 10 83 43 64 60 83 100
10 - 20 17 57 36 20 17 0
20 - 30 0 0 0 20 0 0
Virs 30 0 0 0 0 0 0

Visos novados, izņemot Dobeles, lielākajā daļā lauku 0-30 cm slānī ir zems nitrātu slāpekļa saturs.

2. Minerālais slāpeklis (NO3-N un NH4-N) 0-60 cm augsnes slānī

Pieaugot gaisa un augsnes temperatūrai, augsnē sākas nitrifikācijas procesi (sasniedzot +10°C, tās intensitāte jau vērtējama kā augsta) un labvēlīgos mitruma un augsnes reakcijas apstākļos, amonija formā esošais slāpeklis tiek pārveidots nitrātu formā. Tas nozīmē, ka augiem kļūst pieejams praktiski viss minerālais slāpeklis 0-30 cm dziļumā, bet vēlākajās attīstības fāzēs, kad ir attīstījusies augu sakņu sistēma, arī 30–60 cm slānī esošais minerālais slāpeklis.

Minerālā slāpekļa daudzums monitoringa laukos 0-60 cm slānī ir salīdzinoši plašā intervālā atkarībā no augsnes granulometriskā sastāva un rudens mēslojuma:

Mārupes novadā - no 24 līdz 106 kg/ha, vidēji - 57 kg/ha.
Dobeles novadā - no 29 līdz 60 kg/ha, vidēji – 45 kg/ha.
Jelgavas novadā - no 21 līdz 62 kg/ha, vidēji - 34 kg/ha.
Krimuldas novadā - no 15 līdz 37 kg/ha, vidēji - 25 kg/ha.
Bauskas novadā - no 11 līdz 47 kg/ha, vidēji - 24 kg/ha.
Tērvetes novadā - no 15 līdz 37 kg/ha, vidēji - 23 kg/ha.
Olaines novadā - 10  kg/ha.

Monitoringa lauku sadalījums pēc minerālā slāpekļa satura 0 – 60 cm slānī 2020. gada pavasarī:

Nmin, kg/ha 0-60 cm augsnes slānī, dabīgi mitras augsnes Monitoringa lauki pa nodrošinājuma grupām, % no pētītajiem laukiem
Bauskas (12) Dobeles (7) Jelgavas (11) Krimuldas (6) Mārupes (4) Olaines (1) Tērvetes (6)
Līdz 20  34  0  0  33  0  100  50
 20 - 40  58 43  91  67  50  0  50
 40 - 60  8  57  0  0  25  0  0
 Virs 60  0  0  9  0  25  0  0

Lauki ar zemāko minerālā slāpekļa nodrošinājumu 0 – 60 cm slānī ir Olaines, Tērvetes, Bauskas un Krimuldas novados.

3. Minerālais slāpeklis (NO3-N un NH4-N) 0-90 cm augsnes slānī

Poļu zinātnieki (Rutkowska&Fotyma) apkopojot 95 tūkstošus augsnes minerālā slāpekļa analīžu rezultātus, ir sagrupējuši augsnes nodrošinājuma grupās atbilstoši minerālā slāpekļa daudzumam sausā augsnē 0-90 cm slānī.

Augsne pēc granulometriskā sastāva Minerālais slāpeklis sausā augsnē, kg ha-1
ļoti zems zems vidējs augsts ļoti augsts
Ļoti viegla  < 41  42 - 57  58 - 76 77 - 107 > 108
Viegla  < 58  59 - 79  80 - 104  105 - 145  > 132
Vidēja < 58  59 - 79  80 - 104  105 - 145  > 146
Smaga  < 60  61 - 82 83 - 109  110 - 150 > 151

2020. gada pavasarī 51 % monitoringa lauku ir ļoti zems minerālā slāpekļa nodrošinājums, 23 % - zems, 13 % - vidējs, 9 % - augsts un tikai 4 % - ļoti augsts.

Minerālā slāpekļa nodrošinājuma grupa Monitoringa lauki pa nodrošinājuma grupām, %
Bauska Dobele Jelgava Mārupe / Olaine Tērvete Krimulda
Ļoti zems 50
14 55 40 50 100
Zems 42 28 18 20 16 0
Vidējs 0 29 18 20 17 0
Augsts 0 29 9 0 17 0
Ļoti augsts 1 0 0 20 0 0

Sliktākais minerālā slāpekļa nodrošinājums ir Krimuldas (100 % monitoringa lauku – ļoti zems), Bauskas (92 % lauku - zems un ļoti zems) un Jelgavas (73 % lauku - zems un ļoti zems) novadā. Salīdzinoši labāks stāvoklis ir Dobeles novadā, kur 58 % monitoringa lauku konstatēts vidējs un augsts minerālā slāpekļa nodrošinājums.

Saskaņā ar zinātnieku rekomendācijām augsnē ar ļoti zemu un zemu minerālā slāpekļa nodrošinājumu slāpekļa mēslojuma norma jāpalielina attiecīgi par 10 līdz 20 kg ha-1, pie vidēja nodrošinājuma – jādod standartnorma konkrētas ražas sasniegšanai, bet pie augsta un ļoti augsta nodrošinājuma standartnorma jāsamazina attiecīgi par 10 līdz 20 kg ha-1.

Apkopojot monitoringa rezultātus šajā pavasarī, lai nodrošinātu plānotās ražas ieguvi, visos novados lielākajā daļā lauku slāpekļa mēslojuma norma jāpalielina par 10 līdz 20 kg ha-1, tomēr nepārsniedzot Ministru kabineta 23.12.2014 noteikumos Nr.834 “Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma” 3.pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo normu katram kultūraugam.

UZMANĪBU: ieteikumiem ir vispārīgi rekomendējošs raksturs. Lai veiktu precīzu slāpekļa vajadzības korekciju, jāņem vērā konkrēta lauka dati: vai un cik iepriekšējā gadā lietoti organiskie mēslošanas līdzekļi, priekšaugs, tā pēcietekme u.c. faktori.

Informācija sagatavota: VAAD Agroķīmijas departamentā

2020.03.09. 16:36:00


Atpakaļ