Uzticības tālrunis 67550944
Adrese: Lielvārdes iela 36, Rīga LV-1006, tālr. 67027098, 67027406, e-pasts: info@vaad.gov.lv
A- A+ LV ENG Twitter Facebook Facebook

Meklēšana

Sākums > Ziņas

Ziņas

Augsnes minerālā slāpekļa monitoringa rezultāti 2017. gada pavasarī (I daļa)

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) Īpaši jutīgajā (Nitrātu jutīgajā) teritorijā veic augsnes minerālā slāpekļa monitoringu. Monitorings izvietots 48 laukos (12 – Bauskas novadā, 7 – Dobeles novadā, 11 – Jelgavas novadā, 6 – Krimuldas novadā, 5 – Mārupes novadā, 1 – Olaines novadā, 6 – Tērvetes novadā). Šogad augsnes paraugi ņemti laika periodā no 14. līdz 21. martam (2016. gadā – no 14. līdz 18. martam). Paraugu ņemšanas perioda garumu ietekmēja diennakts vidējo temperatūru atšķirība dažādos novados, piemēram, Krimuldas un pārējos novados, kā arī monitoringa lauku mitruma apstākļi.

Lai nodrošinātu lauksaimniekus ar operatīvāku informācijas, sniedzam situācijas analīzi par 28 monitoringa laukiem, kuros paraugi paņemti 14.martā.

1. Nitrātu slāpeklis (NO3-N) augsnē 0-30 cm slānī

Atjaunojoties veģetācijai, būtiski zināt, kāda situācija augsnē ir ar augiem pieejamo slāpekli nitrātu (NO3–N) formā 0-30 cm dziļumā. Ja nitrātu slāpeklis virsējā augsnes slānī ir pietiekošā daudzumā, var nesteigties ar pirmo slāpekļa papildmēslojumu (to gandrīz vienmēr ir problemātiski izdarīt, ņemot vērā lauku mitrumu).  Par zemu 0-30 cm dziļumā uzskatāms nitrātu slāpekļa daudzums līdz 10 kg/ha dabīgi mitrā augsnē.

NO3–N, kg/ha 0-30 cm augsnes slānī, dabīgi mitras augsnes Monitoringa lauki pa nodrošinājuma grupām, % no pētītajiem laukiem
Bauskas
(12 no 12)
Dobeles
(5 no 7)
Jelgavas
(5 no 11)
Mārupes
(5 no 5)
Olaines
(1 no 1)
 līdz 10 67 20 100 60 100
 10 - 20 33 80 0 20 0
 20 - 30 0 0 0 20 0
virs 30 0 0 0 0 0

Šajā pavasarī lielākajā daļā I posma monitoringa lauku 0-30 cm slānī, neatkarīgi no augsnes granulometriskā sastāva, konstatēts zems nodrošinājums ar nitrātu slāpekli (izņemot Dobeles novadu) un atsevišķus Mārupes novada laukus. Vidējs nodrošinājums ar nitrātu slāpekli (10-20 kg/ha) bija tikai tajos laukos, kur pērn rudenī bija lietoti organiskie mēslošanas līdzekļi (digestāts vai salmi kopā ar slāpekli saturošiem minerālmēsliem). Salīdzinot ar 2016. gadu, kad lielākajā daļā lauku nitrātu slāpekļa nodrošinājums bija vidējs, šogad, atjaunojoties veģetācijai, nitrātu slāpekļa saturs augsnē ir zemāks, un, ja rudenī nav iestrādāti organiskie mēsli, pirmo slāpekļa papildmēslojumu rekomendējams dot iespējami agri.   

2. Minerālais slāpeklis (NO3-N un NH4-N) 0-60 cm augsnes slānī

Nitrātu slāpekļa daudzums augsnē ziemājiem ir svarīgs tūlīt pēc kultūraugu veģetācijas atjaunošanās.  Turpmāk, iesilstot augsnei un atjaunojoties mikrobioloģiskajiem procesiem, augiem būs pieejams minerālais slāpeklis, kas augsnē atrodas 0-60 cm dziļumā, t.i., slāpeklis amonija (NH4-N) un nitrātu (NO3-N) formā. Plānojot slāpekļa vajadzību un devas, jāņem vērā tieši šis slāpekļa daudzums un attiecīgi jāveic korekcijas, palielinot vai samazinot izdevumā "Lauku kultūraugu mēslošanas normatīvi" (Sast. A.Kārkliņš un A.Ruža. Jelgava: LLU, 2013) (turpmāk – Normatīvi) rekomendēto slāpekļa vajadzību konkrētu kultūraugu plānotās ražas nodrošināšanai.

Šogad nevienā monitoringa laukā 0-60 cm dziļumā netika konstatēts zems nodrošinājums ar minerālo slāpekli, līdz ar to nav nepieciešamība palielināt Normatīvos rekomendēto slāpekļa vajadzību.

Nmin, kg/ha 0-60 cm augsnes slānī, dabīgi mitras augsnes Monitoringa lauki pa nodrošinājuma grupām, % no pētītajiem laukiem
Bauskas
(12 no 12)
Dobeles
(5 no 7)
Jelgavas
(5 no 11)
Mārupes
(5 no 5)
Olaines
(1 no 1)
līdz 20 0 0 0 0 0
20 - 40 25 40 40 0 0
40 - 60 67 40 40 0 100
virs 60 8 20 20 100 0

Bauskas novadā minerālais slāpeklis ir intervālā no 36 līdz 70 kg/ha, vidēji - 48 kg/ha.

Dobeles novadā minerālais slāpeklis ir intervālā no 38 līdz 68 kg/ha, vidēji - 48 kg/ha.

Jelgavas novadā minerālais slāpeklis ir intervālā no 36 līdz 61 kg/ha, vidēji - 44 kg/ha.

Mārupes novadā minerālais slāpeklis ir intervāls no 34 līdz 119 kg/ha, vidēji - 70 kg/ha.

Olaines novadā minerālais slāpeklis bija 51 kg/ha.

Atbilstoši monitoringa I daļas rezultātiem, jāsecina, ka šogad pavasarī augsnē ir pietiekoši daudz mineralizētā slāpekļa un nav vajadzības palielināt rekomendētās slāpekļa devas. Lielākajā daļā lauku slāpekļa papildmēslojuma devu var samazināt par 10 līdz 20 kg/ha.

UZMANĪBU: ieteikumiem ir vispārīgi rekomendējošs raksturs. Lai veiktu precīzu slāpekļa vajadzības korekciju, jāņem vērā konkrēta lauka dati: vai un cik iepriekšējā gadā lietoti organiskie mēslošanas līdzekļi, priekšaugs, tā pēcietekme u.c. faktori.

Informāciju sagatavoja:
Inga Pakere,
VAAD Agroķīmijas departamenta vecākā inspektore,
tālr.67550920, e-pasts: inga.pakere@vaad.gov.lv

2017.03.23. 9:42:00


Atpakaļ