Uzticības tālrunis 67550944
Adrese: Lielvārdes iela 36, Rīga LV-1006, tālr. 67027098, 67027406, e-pasts: info@vaad.gov.lv
A- A+ LV ENG Twitter Facebook Facebook

Meklēšana

Ziņu arhīvs

Augsnes minerālā slāpekļa monitoringa rezultāti 2019. gada pavasarī

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) īpaši jutīgajās teritorijās veic augsnes minerālā slāpekļa monitoringu. Šogad, atjaunojoties kultūraugu veģetācijai, monitoringa vajadzībām augsnes paraugi ievākti 47 laukos Bauskas, Jelgavas, Dobeles, Tērvetes, Krimuldas, Mārupes un Olaines novados. Ņemot vērā veģetācijas atjaunošanās tempus, augsnes paraugi ņemti 19. un 20. martā, kas ir par 2-3  nedēļām ātrāk  nekā pagājušajā gadā (3. - 10. aprīlī).

1. Nitrātu slāpeklis (NO3-N) augsnē 0-30 cm dziļumā
 
Veģetācijas sezonas sākumā, kad augu sakņu sistēma vēl nav pietiekami attīstījusies, augi kā slāpekļa avotu izmanto nitrātu slāpekli, kas atrodams augsnes virskārtā. Par zemu šādā dziļumā ir uzskatāms nitrātu slāpekļa daudzums līdz 10 kg ha-1, un šādās augsnēs ir būtiski iespējami agri dot pirmo slāpekļa papildmēslojumu. Šī gada situācija par nitrātu slāpekļa daudzumu augsnes virskārtā (0-30 cm) redzama tabulā.
 

NO3–N, kg ha-1 0-30 cm augsnes slānī, dabīgi mitras augsnes

Monitoringa lauki pa nodrošinājuma grupām, %

Bauska

Dobele

Jelgava

Mārupe

Tērvete

Krimulda

 līdz 10

50

14

55

60

50

67

 10 - 20

50

86

36

20

50

33

 20 - 30

 0

 0

9

20

 0

0

 virs 30

 0

 0

 0

 0

 0

 0

 
Šajā pavasarī lielākajā daļā monitoringa lauku nitrātu slāpekļa daudzums augsnes virskārtā ir vērtējams kā zems un ir robežās līdz 10 kg ha-1, izņemot Dobeles novadu, kur lielākajā daļā lauku nitrātu slāpekļa nodrošinājums ir vidējs (10 līdz 20 kg ha-1), kā arī Bauskas un Tērvetes novadu, kur lauki ar zemu un vidēju nitrātu slāpekļa saturu ir vienādās attiecībās. 
 
2. Minerālais slāpeklis (NO3-N un NH4-N) 0-60 cm augsnes slānī
 
Pieaugot gaisa un augsnes temperatūrai, augsnē sākas nitrifikācijas procesi (sasniedzot +11°C, tās intensitāte jau vērtējama kā augsta) un labvēlīgos mitruma un augsnes reakcijas apstākļos amonija formā esošais slāpeklis tiek pārveidots nitrātu formā. Tas nozīmē, ka augiem kļūst pieejams praktiski viss minerālais slāpeklis 0-30 cm dziļumā, bet vēlākajās attīstības fāzēs, kad ir attīstījusies augu sakņu sistēma, ziemāji spēj izmantot arī 30–60 cm dziļumā esošo minerālo slāpekli, tāpēc, koriģējot slāpekļa papildmēslojuma normas, ņem vērā augsnes minerālā slāpekļa daudzumu 0-60 cm dziļumā. 
 
2019.gada pavasarī lielākajā daļā monitoringa lauku 0-30 cm un 30-60 cm slānī amonija slāpeklis bija mazākā daudzumā nekā nitrātu slāpeklis. Ņemot vērā, ka nitrātu slāpekļa daudzums 0-30 cm slānī bija vērtējams kā zems, jāsecina, ka 2019.gada pavasarī augsnē ir ļoti maz minerālā slāpekļa, ko augi varētu izmanot savai augšanai un attīstībai.
 
Lai izvērtētu slāpekļa mēslojuma normu korekciju, 2019.gada monitoringa rezultāti salīdzināti ar 2018.gadu:
 
Bauskas novadā minerālais slāpeklis ir intervālā no 9 līdz 59 kg/ha, vidēji - 32 kg/ha. Salīdzinot šos rezultātus ar situāciju 2018. gada pavasarī (vidēji 68 kg/ha), šogad minerālais slāpeklis ir vidēji par 36 kg/ha mazāk. 
 
Jelgavas novadā intervāls ir no 21 līdz 78 kg/ha, vidēji - 41 kg/ha, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu (vidēji 72 kg/ha) ir par 31 kg/ha mazāk.
 
Dobeles novadā minerālais slāpeklis ir intervālā no 26 līdz 66 kg/ha, vidēji – 49 kg/ha, kas, salīdzinot ar 2018. gada pavasari (vidēji 78 kg/ha), ir par 29 kg/ha mazāk.
 
Tērvetes novadā intervāls ir no 18 līdz 49 kg/ha, vidēji - 27 kg/ha, kas, salīdzinot ar 2018. gada pavasari (vidēji - 82 kg/ha), ir par 55 kg/ha mazāk.
 
Krimuldas novadā intervāls bija 16 līdz 53 kg/ha, vidēji - 31 kg/ha, kas, salīdzinot ar 2018. gada pavasari (vidēji - 76 kg/ha), ir par 45 kg/ha mazāk.
 
Mārupes novadā minerālā slāpekļa intervāls bija no 37 līdz 84 kg/ha, vidēji - 57 kg/ha, kas salīdzinājumā ar 2018. gada pavasari (vidēji – 68 kg/ha) ir nedaudz - par 11 kg/ha mazāk.
 
Olaines novadā minerālā slāpekļa daudzums ir 20  kg/ha, kas salīdzinājumā ar 2018. gada pavasari (vidēji – 60 kg/ha) ir par 40 kg/ha mazāk.
 
Apkopojot monitoringa rezultātus šajā pavasarī, jāsecina, ka šogad, lai nodrošinātu ražas ieguvi iepriekšējā gada līmenī, slāpekļa papildmēslojuma normu lielākajā daļā tīrumu nepieciešams palielināt, tomēr nepārsniedzot Ministru kabineta 23.12.2014. noteikumos Nr.834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma” 3.pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo slāpekļa normu katram kultūraugam.
 
UZMANĪBU: Ieteikumiem ir vispārīgi rekomendējošs raksturs. Lai veiktu precīzu slāpekļa vajadzības korekciju, jāņem vērā konkrēta lauka dati: vai un cik iepriekšējā gadā lietoti organiskie mēslošanas līdzekļi, priekšaugs, tā pēcietekme u. c. faktori.
 
Informācija sagatavota
VAAD Agroķīmijas departamentā, tālr. 67550920

 

2019.03.29. 12:35:00


Atpakaļ